Jau kopš augusta tiek meklētas citas darba telpas Valsts prezidentam un viņa kancelejai. Pēc akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) atziņas, ka tā nespēj ātri atrast reprezentablas un Valsts prezidenta kancelejas (VPK) darbam piemērotas telpas bez lieliem kapitālieguldījumiem, VPK telpas meklē saviem spēkiem. Piedāvājumi esot saņemti un tiekot gaidīti vēl.
Raiņa bulvārī nestrādās
Bija iecerēts, ka VPK uz laiku pārcelsies ASV vēstniecības līdz šim izmantotajā ēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 7. Kad kancelejas speciālisti izpētīja šo telpu stāvokli, tika nolemts, ka Valsts prezidentam Raiņa bulvārī nav iespējams strādāt. Tur nepieciešams remonts, bet tas prasīs pārāk ilgu laiku, lai varētu iekļauties grafikā.
VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina skaidro, ka Rīgas pils priekšpils (tur atrodas VPK) rekonstrukciju paredzēts sākt nākamā gada jūnijā, un atzīst, ka bijušajā vēstniecības ēkā nepieciešams vērienīgs remonts, bet to bija paredzēts sākt pēc tam, kad VPK būtu no šīm telpām pārcēlusies atpakaļ Rīgas pilī. Paredzēts, ka Rīgas pils labošana jāpabeidz 2,5 gadus pēc darbu sākšanas.
«VNĪ rīcībā citu telpu, kuras būtu uzreiz bez apjomīgiem kapitālieguldījumiem pielāgojamas VPK vajadzībām, nav,» Neatkarīgo informē D. Laukšteina.
Prasības jāievēro
Zināms, ka Rīgas Latviešu biedrība piedāvāja savas telpas galvaspilsētas centrā, taču tur nav iespējams izvietot VPK darba telpas. Tāpēc piedāvājums noraidīts. Biedrība ilgstoši netiek galā ar parādiem, tāpēc līgums par telpu nomu uz vairākiem gadiem tai būtu izdevīgs.
D. Laukšteina norāda, ka jebkurā gadījumā telpas vēl būs jāpielāgo Valsts prezidenta un kancelejas vajadzībām. Piemēram, visu telpu kopējā lietderīgā platība Raiņa bulvārī 7 ir apmēram 2200 kvadrātmetru, bet VPK pašlaik aizņem apmēram 3000 kvadrātmetru. Turklāt VPK pārcelšanās nenotiks vienas dienas laikā, pirms tam nepieciešams izstrādāt pārcelšanās grafiku.
Visi šie sagatavošanās darbi prasīs laiku. Pašlaik ne VPK, ne VNĪ nenosauc konkrētus termiņus, kad VPK būtu pēdējais laiks atstāt pili un cik laika vajadzēs pagaidu telpu pielāgošanai. D. Laukšteina atzīst, ka abām pusēm būs jāliek galvas kopā, ja tuvākajā laikā neizdosies atrisināt Valsts prezidenta darba vietas jautājumu, jo Rīgas pils atjaunošanas darbu termiņi jau noteikti.
Jūrmalas rezidence gaidīs nākamo
Sākot ar nākamo gadu, VPK vairs nemaksās īres maksu par Jūrmalas rezidences izmantošanu, precīzāk sakot, neizmantošanu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šajā namā nedzīvo un nav plānojis to darīt, tāpēc VNĪ ierosināja samazināt maksājumus līdz iespējami mazākajai summai. Tas nozīmē, ka VPK maksās tikai par ēkas uzturēšanas izdevumiem (ūdeni un kanalizāciju, apkuri, apsardzi), bet ne nomas maksu un iepriekšējos VNĪ ieguldījumus, kas izlietoti rezidences remontam, informējusi Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Tādējādi VPK nākamgad varētu ietaupīt 201 714 latu. Šāds priekšlikums jau iesniegts valdībā, bet VNĪ vēl otrdien vakarā par to oficiāli informēta nebija, apgalvo D. Laukšteina.
Iepriekšējā prezidenta Valda Zaltera laikā Jūrmalas rezidence tika atjaunota par VNĪ apgrozāmajiem līdzekļiem. Atgādinām, ka VPK nomas līgums ar VNĪ beigsies nākamā gada martā, un pēc nomas līguma beigām vēl jāatmaksā 1,4 miljoni latu, lai atlīdzinātu VNĪ ieguldīto kapitālu rezidences remontā. Tāpēc VNĪ piedāvājums uz laiku iesaldēt remontdarbos izlietotās naudas atmaksu izskatās pēc dīvainas labdarības.
«Tā kā prezidents tur nedzīvo, tad nemaksās,» vakar Neatkarīgajai sacīja D. Laukšteina, piebilstot, ka apmēram pusotra miljona latu lielā summa netiks atmaksāta vismaz četrus gadus – tik ilgs ir viens prezidentūras termiņš. Kā zināms, Valsts prezidentu drīkst ievēlēt uz diviem termiņiem.