Ministru kabinets šodien konceptuāli akceptēja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz būtiskas izmaiņas un papildu nodokļa piemērošanu gūtajiem ienākumiem.
Likumprojekts paredz nodokļa bāzes paplašināšanu un 10% nodokļa likmes piemērošanu ienākumiem no kapitāla un ienākuma no kapitāla pieauguma, nosakot vairākus jaunus nodokļa objektus - akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citus Finanšu instrumentu tirgus likumā minētos finanšu instrumentus.
Tāpat ar nodokli tiks apliktas ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos. Ar nodokli tiks aplikti naudas instrumenti - parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti un citi instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos.
Tāpat ar nodokli tiks aplikti uzņēmumi Komerclikuma izpratnē, dividendes, ienākumi no procentu maksājumiem un tiem pielīdzināmiem maksājumiem, arī ar procentu maksājumiem saistītie ienākumi, ienākumi no tiesībām uz dabas resursu ieguvi un lietošanu, ienākumi no ieguldījumu fondiem, kā arī ienākumi no atvasinātajiem finanšu instrumentiem.
Attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas aplikšanu ar nodokli tiks noteikts izņēmums - ar nodokli netiks aplikti ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas bijis fiziskās personas īpašumā vismaz piecus gadus un tikpat ilgi kalpojis kā personas deklarētā dzīvesvieta.
Papildus tam paredzētas normas, kas atbrīvos no nodokļa maksāšanas gadījumos, kad īpašums tiek mantots līdz noteiktai radniecības pakāpei, kā arī tādam ienākumam no nekustamā īpašuma, kas gūts piespiedu atsavināšanas gadījumā.
Ienākumiem no kapitāla tiks piemērota vienota nodokļa likme, lai vienkāršotu administrēšanu un mazinātu nodokļu plānošanas risku.
Likumprojekts paredz nodokļa bāzes paplašināšanu un 10% piemērošanu ienākumiem no augoša meža un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju finansēšanu, kā arī lai turpmāk nodokļu maksātājiem nepastāvētu iespēja dažādi traktēt likuma normas.
Tiks veikta arī nodokļa likmes paaugstināšana pašnodarbināto ienākumam.
"Lai nodrošinātu vienmērīgāku visa veida ienākumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet vienlaicīgi saglabātu kaut nelielu stimulu tieši mazajiem lauksaimniecības veicējiem, ņemot vērā kritisko situāciju lauksaimniecības nozarē un ievestās lauksaimniecības produkcijas konkurences pieaugumu", likumā noteiktais atbrīvojums tiks pazemināts līdz 2000 latu gadā.
Likumprojekts paredz likvidēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu 20% apmērā no apliekamā ienākuma par ieguldījumiem ieguldījumu fondos, kā arī samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu no 20% no apliekamā ienākuma līdz 10% no apliekamā ienākuma par ieguldījumiem privātajos pensiju fondos un par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
Finanšu ministrijas vērtējumā, pašreizējā ekonomiskajā situācijā valstī 10% esot pietiekams stimuls samērīgu uzkrājumu veidošanai.
Finanšu ministrijas sagatavotie likuma grozījumi arī paredz ar nodokli apliekamajā bāzē iekļaut dāvinājumus gan no fiziskajām, gan juridiskajām personām, vienlaikus nosakot izņēmumu - ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai šķirai Civillikuma izpratnē, tad dāvinājums nav apliekams ar nodokli, tādējādi nodrošinot saprātīgu kapitāla un aktīvu kustību ģimenes loka ietvaros, bet vienlaicīgi tiks nodrošināts, ka dāvinājumu nevar izmantot kā līdzekli, lai izvairītos no nodokļa maksāšanas.
Līdz ar likuma grozījumiem no trim uz 12 mēnešiem tiks pagarināts termiņš pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas atmaksāšanai. Tas tiks darīts, jo Valsts ieņēmumu dienestam trūkst kapacitātes, lai izpildītu pašreizējo likuma normu.
Likumprojekts paredz 150 latus mēnesī aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli par darba devējam piederošas automašīnas lietošanu personīgajām vajadzībām.
Savukārt, lai neveidotos situācija, ka uz tiesu sprieduma pamata no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas tiek ieturēts nodoklis un tiek atpakaļ pārskaitīts valsts budžetā, likumprojektā tiek paredzēts, ka uz tiesu sprieduma pamata no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Likumprojektā precizētas normas, nosakot, ka darba devējs izsniedz darbiniekam paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām tikai pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma.
Tāpat likuma grozījumi paredz noteikt, ka nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā, neiesniedzot attīstības projektu, var piemērot īpašu zaudējumu segšanas kārtību.