Salīdzinot ar pērno gadu, kad jau novembra beigās Latvijā bija pietiekami auksti, lai iedarbinātu sniega pūtējus, šogad slēpošanas kalnu vadītāji cer, ka trases varēs atvērt decembra sākumā.
Līdzīgi kā pagājušajā gadā īpašs cenu kāpums inventāram vai pakalpojumiem nav plānots, taču izmaiņas, visticamāk, skars trašu darba laiku. Salīdzinājumā ar pērno gadu elektrība sadārdzinājusies teju divas reizes, tāpēc ne visu kalnu īpašnieki varēs atļauties darba dienu vakaros trasi atvērt tikai dažiem braucējiem.
Ietekmēs Lietuvas krīze
«Mūsu biznesā lielāko daļu no izdevumiem veido elektrība, un, tā kā cena ir augusi faktiski divas reizes, tas zināmā mērā uzliks ierobežojumus mūsu darbam,] prognozē Zviedru cepures īpašnieks Edvīns Balodis. Viņš stāsta, ka nesteigsies ar mākslīgā sniega pūšanu, darīs to tikai tad, kad būs noturīgs aukstums. «Kad būs stabili mīnus astoņi grādi, tad arī pūtīsim. Turklāt mums būs jāizvērtē darbalaiks darbdienu vakariem. Pērn strādājām vismaz līdz vienpadsmitiem, kamēr bija apmeklētāji, bet šogad visu nāksies pārplānot pēc situācijas,» saka E. Balodis. Pēc viņa domām, cenas inventāra un pakalpojumu segmentā būtiski neaugs, jo cilvēki nespēs maksāt. Liela daļa apmeklētāju – 30 līdz 40 procenti – pērn bijuši no Lietuvas, un, tā kā kaimiņvalstī šobrīd ar novēlošanos esot sākusies krīze, tad uzskrūvēt cenas neesot izdevīgi. Gluži pretēji – trases veidos īpašus ģimenes piedāvājumus, lai spētu piesaistīt jaunus klientus, prognozē E. Balodis. «Esam plānojuši izveidot distanču slēpju nomu, lai tie, kam kalnu slēpošana nepatīk, var pasportot ar distanču slēpēm. Tas pasākums, izskatās, velk uz nullēm, bet spersim šādu soli, lai piesaistītu ģimenes,» saka E. Balodis.
Piesaistīs ar labu servisu
Vairākums Neatkarīgās aptaujāto trašu pārstāvju norāda, ka būtiski infrastruktūras paplašinājumi šogad nav veikti, – ziemas prieku baudītājiem galvenokārt tiks piedāvāts labs serviss un kvalitatīvs inventārs.
Viens no izņēmumiem ir Žagarkalns, kura galvenās nogāzes virsotne paaugstināta par desmit metriem. Pacēlāju gala stacijas ir paceltas augstāk, un abu nogāžu garums ir pieaudzis par 25 metriem. Savukārt snovborda parka garums ir palielinājies par 50 metriem, bet meža trase par 100 metriem, un tās garums tagad jau ir 420 metru. Žagarkalna mārketinga nodaļas vadītāja Alise Žagare stāsta, ka līdz šim, kad kalnā bija divas nomas, apmeklētāji nereti apjukuši, tāpēc šobrīd visa infrastruktūra pārcelta uz Cīruļkalna pusi, kā arī paplašinātas autostāvvietas. Brīvdienās Žagarkalna pusē būs atvērts restorāns, savukārt otrā pu-sē bistro tipa ēstuve. «Par cenām šobrīd diskutējam, dažās pozīcijās droši vien kaut ko pieliksim, bet izmaiņas nebūs ļoti milzīgas,» elektrības tarifa kāpuma ietekmi komentē A. Žagare. Datumu, kad varētu atklāt šā gada ziemas sezonu, Žagarkalna pārstāve minēt neuzņemas, vien nosmej, ka, cerams, tas būs decembra sākums. «Tiklīdz būs pirmie stabilie mīnusi, šausim sniegu,» sola A. Žagare.
Jārēķinās vismaz ar 7 latiem
Par cenu kāpumu pagaidām izvairīgi runā arī citu Neatkarīgās aptaujāto trašu pārstāvji, kuri finanšu jautājumu risinās tuvāk sezonas sākumam. «Visticamāk, nekas diži nemainīsies, bet dažas pozīcijas būs citādas – to skatīsimies pirms pašas sezonas,» saka Baiļu īpašnieks Valdis Vanags.
Apkopojot Latvijas lielāko trašu piedāvājumu, pērn Neatkarīgā secināja, ka iesācējam, kuram nav sava inventāra, viena stunda kalna izpriecu maksā apmēram 7,5 latus. Visticamāk, cena būs līdzīga arī šogad.