Latgalē pašvaldības ir gatavas vēl ciešākai savstarpējai sadarbībai

Latgalei ir sava identitāte, ko pašvaldības apzinās un vēlas pierādīt savstarpējā sadarbībā, - ar tādu Latgales pašvaldību pārstāvju secinājumu šodien, 4.novembrī noslēdzās Latgales reģiona pašvaldību vadītāju diskusija Daugavpilī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētā Latgales reģiona izaugsmes foruma "Tavā varā!" ietvaros.

Savukārt Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne diskusijas atklāšanā norādīja, ka "ir apsveicama VARAM pieeja veidot teritoriālas programmas atbalsta sniegšanas sistēmā pašvaldībām, un pareizi ir tas, ka Latgales reģiona attīstības kontekstā Austrumu pierobeža tiek izcelta kā teritorija, kurai jāpievērš atsevišķa uzmanība".

Latgales izaugsmes foruma noslēguma diskusijā galvenais temats bija pilsētu un novadu nākamo gadu finansēšanas modelis; tika apspriests arī pašvaldību un iedzīvotāju kopējs darbs attīstības plānu veidošanā un pašvaldību savstarpējā sadarbība visa reģiona izaugsmes plānošanā un veicināšanā. Diskusijas dalībnieki - reģiona pašvaldību vadītāji tika aicināti balsot par, viņuprāt, pareizāko nākamā Eiropas Savienības (ES) plānošanas perioda pašvaldību finansēšanas kvotēšanas modeli. Kvotēšanas modeļus izstrādājusi VARAM un šobrīd aktīvi diskutē ar pašvaldībām par vietējās varas ieteikumiem to uzlabošanā.

"Finanšu ministrijā pašlaik top pozīcija par nākamā ES plānošanas perioda regulu projektiem, tādējādi uzsākot procesu ES fondu investīciju plānošanai 2014. - 2020. gada periodā. Tāpēc ir svarīgi, ka pašvaldības pauž savu viedokli un sniedz ieteikumus, lai reģionālās politikas pamatnostādnēs tiktu iekļauts vietējo varu redzējums un reģionu vajadzības, iesniedzot valdībai visaptverošu un precīzu projektu, kurā apkopotas visu valsts teritoriju intereses ES fondu plānošanā," uzsvēra VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, kurš pašvaldību pārstāvjus un citus diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar jauno investīciju plānošanas sistēmu pašvaldībām un atbalsta sniegšanas sistēmu teritoriju attīstībai. "Veidojot politiku pašvaldību attīstībai, mums jāzina pašu pašvaldību redzējums, tāpēc šajā foruma diskusijā uzklausījām pašvaldību pārstāvju viedokli par piedāvātajiem kvotēšanas modeļiem. Protams, galīgais lēmums par attīstības plāniem un investīciju pieprasījumiem būs jāpieņem pašvaldības deputātiem un vadībai, taču mēs esam ieinteresēti, lai katra dome pirms lēmuma pieņemšanas noteikti izrunātu svarīgākos jautājumus ar iedzīvotājiem un atrastu veiksmīgāko sadarbības formu ar visām iedzīvotāju grupām," par forumu galveno uzdevumu stāsta Raivis Bremšmits.

Latgales reģiona izaugsmes foruma "Tavā varā!" ietvaros kopumā notika četras diskusijas Daugavpilī, Rēzeknē un Līvānos, un tajās piedalījās aktīvākie reģiona jaunieši, uzņēmēji, savu viedokli pauda pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti un pašvaldību vadītāji, bet sarunas vadīja VARAM pārstāvji un novadu attīstības stratēģiju plānošanas eksperti. Savukārt Rugāju novads uzņēma Britu padomes izstrādātās lietišķās spēles "Nākotnes pilsēta" dalībniekus, kuri meklēja radošas idejas Rugāju novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, apkopojot iedzīvotāju skatījumu par novada turpmāko attīstību, jauniem uzņēmējdarbības virzieniem un pilsoniskām aktivitātēm.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais