Fotoradaru fiksēto pārkāpumu soda naudas tuvāko gadu laikā valsts budžetu vidēji papildinātu par vairākiem miljoniem latu, liecina provizoriskie aprēķini. Piemēram, šogad tie ir 423 760 latu, bet tuvākajos gados – no diviem līdz septiņiem miljoniem latu gadā. Šie aprēķini liek secināt, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu tuvākajos gados ātruma pārkāpēju skaits nevis samazināsies, bet palielināsies.
Elektroniskās ātruma mērīšanas ierīces Latvijā darbojas kopš 2008. gada vasaras un pēdējo trīs gadu laikā, atmaskojot pārāk ātrus braucējus, valsts budžetu papildinājušas par apmēram 600 000 latu, liecina Valsts policijas (VP) gada pārskati. Pēdējos trīs gadus ātruma pārkāpējus elektroniski fiksēja četri radari, bet no šā gada bija paredzēts, ka ierīču skaits palielināsies līdz 140 vienībām.
Rēķinot matemātiski, par pamatu ņemot pēdējo gadu fotoradaru statistiku, var secināt, ka vidēji viena pārkāpuma izmaksas ir 36 lati un viens fotoradars 12 mēnešu laikā fiksē apmēram 3000 ātruma pārkāpumu. Tātad kopējie ieņēmumi gada laikā varētu būt apmēram 15 miljoni latu, no kuriem valsts saņemtu 35% jeb apmēram 5 300 000 latu gadā. No šīs summas vēl būtu jānoņem 25%, jo faktiski ik gadu soda naudas par ātruma pārkāpumiem samaksā 75% pārkāpēju. Beigās tie būtu nepilni 4 miljoni gadā, ja ātruma pārkāpēju skaits saglabātos kā pašlaik. Tomēr provizoriskie aprēķini, kas pievienoti Ministru kabineta noteikumu projekta Samaksas kārtība komersantam par pakalpojuma sniegšanu – pārkāpumu ceļu satiksmē fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli novērtējumam, ir krietni pesimistiskāki.
2012. gadā valsts vēlas ar fotoradaru palīdzību iekasēt 6,5 miljonus latu, bet 2013. gadā jau 7,3 miljonus latu. Tikai pēc sešiem gadiem – 2017. gadā – soda naudās valsts plāno iekasēt mazāk par miljonu. Tātad var secināt, ka tuvāko gadu laikā līdz ar fotoradaru ieviešanu valsts prognozē ātruma pārsniedzēju skaita palielināšanos, nevis samazinājumu. Protams, tikai matemātisks aprēķins nevar būt līdz desmitdaļai precīzs, jo jaunie fotoradari, piemēram, arī fiksēs, vai autovadītājs ir piesprādzējies, ko iepriekš ierīces nenorādīja. Tomēr jāņem vērā, ka galvenais fotoradaru ieviešanas mērķis ir vidējā ātruma samazināšana, bet valsts finanšu aprēķini acīmredzami liecina par pretējo.
Auto eksperts Pauls Timrots pieļauj, ka šie skaitļi ir utopiski. Situācija kopumā ekspertam ir neizprotama – sākot ar fotoradaru izvietojumu un beidzot ar to ieviešanas datumiem. «Sešus gadus jau dzirdu, ka fotoradari būs! Ja jau sešus gadus var noturēties un atrunāties, kāpēc lai tie neaizkavētos vēl par sešiem gadiem?» ironizē eksperts. Pēc viņa domām, šāda gumijas stiepšana autovadītājus ietekmē negatīvi. «Beigās var sanākt kā latviešu tautas pasakā, kur gans visu laiku brēca «vilks aitās, vilks aitās!» un mānīja ciema ļaudis. Kad vilks patiešām ieklupa aitās, ganam vairs neviens neticēja,» atgādina P. Timrots.
Fotoradaru ieviesējiem par kavētajiem termiņiem tomēr būs jāmaksā soda nauda.
***
UZZIŅAI
Fotoradaru fiksēto pārkāpumu skaits un iekasētās soda naudas
Fiksēto pārkāpumu skaits
14 176
2812 9490
2008. gads 2010. gads
Gads. Soda nauda. Iekasētā soda nauda.
2008 nav norādīts nav norādīts
2009 516 635 392 310
2010 347 580 252 040
Avots: Valsts policijas 2008., 2009., 2010. gada pārskati