«Kartupeļu ražošana Latvijā ir konkurētspējīgākā dārzeņu ražošanas nozare, ar kuru varam konkurēt arī Eiropā, tāpēc man ir bažas, ka «Eiropa to nesapratīs» un vēlēsies šo nozari likvidēt, tāpat kā savulaik likvidēja cukura ražošanu,» savu versiju par megalēto kartupeļu invāziju Latvijas lielveikalos piedāvā SIA Ruģēni mārketinga direktors Ritvars Leitens, piebilzdams, ka intervences kartupeļi, kurus ieved no Eiropas Savienības (ES), ar savām dempinga cenām «nosit» Latvijā audzēto kartupeļu cenas, kas nav atļauts paņēmiens.
SIA Ruģēni nodarbojas ar kartupeļu sertificētu sēklu ražošanu un tirdzniecību, slēdz līgumu ar vietējām un ārzemju selekcijas firmām, dod slēdzienus, kuras šķirnes Latvijā ir derīgas, kuras ieteicamas, kuras – ne. Protams, arī pārdod pārtikai paredzētos kartupeļus. Tā par savu uzņēmumu stāsta Ritvars Leitens.
Kartupeļu raža šogad laba, turklāt ne tikai atsevišķos reģionos, bet faktiski visā Latvijā. Taču oktobra sākums nācis ar nepatīkamu pārsteigumu. «Saņēmu informāciju, ka vienā no Rīgas ostas termināļiem ienācis kuģis no Zviedrijas ar pārtikas kartupeļiem. To cena esot četri santīmi kilogramā. Tas varēja notikt septembra pirmajās trīs nedēļās. It kā nekas ļauns tas nav, visi esam Eiropas Savienībā, un kartupeļus pārvest no Zviedrijas uz Latviju ir tas pats, kas pārvest tos no Talsiem uz Tukumu. Tātad tas ir likumīgi. Bet problēma ir apstāklī, ka neviena ES dalībvalsts nedrīkst veikt intervenci pret citas dalībvalsts ekonomiku.
Kur saskatu pārkāpumu? Nav iespējams par četriem santīmiem izaudzēt kartupeļus un atvest tos līdz Latvijai bez subsīdiju saņemšanas, to nav iespējams izdarīt bez plānveidīgas dempingošanas un intervences. To apliecinās jebkurš kartupeļu audzētājs,» tā R. Leitens.
Viņš piebilst, ka kartupeļu audzēšanas vidējo pašizmaksu noteikt ir grūti, Latvijā tā katram audzētājam ir individuāla, viņa saimniecībā tā ir 15 santīmu par kilogramu. R. Leitens ir pārliecināts, ka Latvijā nevar izaudzēt kartupeli pārtikai par četriem santīmiem kilogramā. Pārstrādei tas būtu iespējams, jo kvalitātes prasības ir citas. «Neviens ražotājs nebūs spējīgs izturēt šādu intervenci no Zviedrijas vai vienalga no kurienes. Šādā situācijā gada laikā nobankrotēs lielākā daļa Latvijas kartupeļu ražotāju, bet divu gadu laikā nobankrotēs visi. Tas tā notiks, ja kaut reizi divos mēnešos ienāks kuģis ar kartupeļiem. Un runa ir par tūkstošiem tonnu kartupeļu,» brīdina kartupeļu audzētājs.
No kurienes kartupeļi?
Oktobrī veikals Prisma tirgoja kartupeļus par deviņiem santīmiem kilogramā. «Veikals reklamēja, ka tie ir Latvijā audzēti kartupeļi,» bilst R. Leitens. «Vai nu veikals atteicās no peļņas, vai nu ražotājs kartupeļus piegādāja par velti,» viņš turpina. «Pārtikas un veterinārajā dienestā man jautāja: vai šie kartupeļi varētu būt pārtikai neatbilstoši? Bet man nav pamata aizdomām, ka zviedri vai kādas citas valsts piederīgie ražotu indīgus kartupeļus.»
Veikala Prisma augļu nodaļas vadītājas vietniece Ineta Pancerko apliecināja, ka apmēram pirms trim nedēļām veikalā tiešām ievestas apmēram 30 tonnas lēto kartupeļu. Viņa negribīgi piekrita, ka tik lēti tirgot kartupeļus nav īpaši ienesīgi, taču cilvēks, ienākot lielveikalā, nopirks vēl piecas sešas preces, ne tikai kartupeļus, un tas jau ir izdevīgi. Vai lētie kartupeļi atvesti no Zviedrijas? «Kartupeļus mums piegādāja kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi,» stāsta I. Pancerko.
Baltijas dārzeņu izpilddirektors Jānis Bušs apstiprināja, ka akcijas kartupeļi vesti ne tikai uz lielveikalu Prisma, bet arī uz citiem, arī uz lielveikalu Maxima. «Protams, akcijas brīdī kartupeļi ir zem pašizmaksas,» viņš piebilda, «no tā iegūst pircēji. Tas ir tāds paņēmiens – uz laiku pazemināt cenas kādai preču grupai.» J. Bušs gan nebija tik pesimistisks, lai bažītos par Latvijas kartupeļu audzētāju iespējamiem bankrotiem, ja valstī kāds grasīsies ievest lēto kartupeļu miriādes: viņam esot pamatīga pieredze, lai cīnītos ar dārzeņu importu. «Šobrīd zinu, ka vietējo dārzeņu produkciju tirgosim līdz martam, aprīlim, pirmām kārtām iepērkot tos no mūsu kooperatīviem. Un veikaliem neesam veduši importa kartupeļus – ne septembrī, ne oktobrī,» J. Bušs apliecināja.
Dārzeņu vairumtirgotāja SIA Terrosk menedžere Kristīna Ašeniece uz jautājumu par importa kartupeļiem atbildēja, ka septembrī esot bijuši ievesti kartupeļi no Polijas – par 13 santīmiem kilogramā. Bet bijuši arī Latvijā audzētie, tie gan dārgāki, jo tīrīti, – par 35 santīmiem kilogramā. «No Zviedrijas gan neesam iepirkuši ne kartupeli,» viņa piebilda.
Lielveikalu ķēdes ELVI sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Artis Jurkevičs pastāstīja: «Septembrī iepirkām sveramos kartupeļus no kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi un SIA Elbi, kā arī fasētus, mazgātus kartupeļus no SIA Lietas MD. Iepirkuma cena sveramiem kartupeļiem septembra sākumā bija 15 santīmu plus PVN un septembra beigās 13 santīmu plus PVN. Kopējais septembrī iepirktais apjoms bija 35 075 kilogrami kartupeļu. Protams, ir iespējams, ka Latvijā ieved liela apjoma kravas ar kartupeļiem, ko pēc tam piedāvā par intervences cenām. Esam dzirdējuši par šādiem piedāvājumiem. Tomēr sīkāku informāciju par šo jautājumu var sniegt tikai dārzeņu tirgotāji.»
Dārzeņi «ienāk gruntīgi»
Kaut arī lielveikalu atbildīgās personas un vairumtirgotāju pārstāvji nevienā pozīcijā neatzina saistību ar «kuģi, kas ar kartupeļu kravu atpeldējis no Zviedrijas», der atgādināt, ka pircējam ir tiesības veikalā pieprasīt pavaddokumentus vienai vai otrai precei, kuras izcelsme viņam šķiet aizdomīga. Šogad Latvijas kartupeļu raža bijusi vairāk nekā laba, tāpēc intervences kartupeļus latvji diez ko redzēt negrib, dažkārt tomēr uzķerdamies uz lētajiem āķiem. Kāda pircēja raksta: «Maxima bija skaisti, lieli un lēti kartupeļi, es nopirku divus desmit kilogramu tīklus. Stenēdama nesu mājās un domāju: nu kādam mēnesim vai pusotram pietiks. Tas bija pirms nedēļas. Bet aizvakar jūtu: kaut kāda smaka no kartupeļu kakta nāk, paskatos – visi mani smukie kartupeļi ir sapuvuši vienā putrā!»
Pircējiem jābūt uzmanīgiem, jo lētais ne vienmēr ir arī labais. Tāpat ne vienmēr var ticēt, ja tirgotāji dievojas par dārzeņu labajiem radurakstiem, sak, šie kartupelīši no Latvijas.
Brīvais tirgus
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas vadītāja Aiga Kraukle apliecina, ka dārzeņi no ES «ienāk gruntīgi», sevišķi – kartupeļi, kāposti un gurķi. «Taču mēs esam Eiropas Savienībā,» viņa atgādina, «un te ir brīvais tirgus.» Viņa uzskata, ka vienas kravas dēļ, kas, iespējams, ienākusi Latvijā, vēl nevajag bažīties par latviešu kartupeļu audzētājiem draudošajiem bankrotiem. «Ja tādas kravas būs regulāri, tad gan vajadzētu sākt uztraukties,» teic A. Kraukle.
Tomēr Ritvars Leitens ir dusmīgs: «Pirms vēlēšanām gan Vienotība, gan Saskaņas centrs, gan Nacionālā apvienība, gan jaunizceptā brīnumpartija, kas Zatlera vārdā nosaukta, sauc: aizstāvēsim savu ražotāju! Tāpat Eiroparlamentā ir mūsu cilvēki, kas tur deleģēti, lai aizstāvētu mūsu tiesības. Kāpēc neviens to nedara? Vietējie ražotāji paši to nevar izdarīt. Tā ir agresija pret latviešiem: platību maksājumi daudzkārt mazāki nekā citās valstīs. Latvijā grūž iekšā dempinga preci. Tad kam tāda savienība vajadzīga?»