Latvijai būs jāievieš bargāki sodi pret bērnu seksuālajām varmākām

Līdz ar Eiropas Parlamenta (EP) lēmumu Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, būs jāievieš direktīva, kas paredz bargus sodus bērnu seksuālajām varmākām, kā arī jāslēdz bērnu pornogrāfijas lapas internetā, vēsta EP Informācijas birojā.

EP ceturtdien balsojumā apstiprināja jaunus noteikumus, paredzot, ka seksuālas vardarbības pret bērniem veicēji un tās vērotāji internetā tiks bargi sodīti. Direktīva paredz, ka dalībvalstīm būs jāslēdz interneta mājaslapas, kas satur bērnu pornogrāfijas materiālus, vai jābloķē tām piekļuve visā ES. Pētījumi rāda, ka aptuveni 10–20% nepilngadīgo personu visā Eiropā bērnībā varētu būt seksuāli izmantotas.

Direktīva apstiprināta ar lielu balsu vairākumu – par to balsoja 541 parlamentārietis, divi bija pret, bet 31 atturējās. Par direktīvu jau panākta vienošanās ar dalībvalstu iekšlietu ministriem. Tā noteiks Eiropas Savienībā prasības noziegumu novēršanai, sodus noziedzīgo nodarījumu veicējiem un palīdzību cietušajiem.

Dalībvalstīm direktīva nacionālos normatīvos aktos (likumos) būs jāievieš divu gadu laikā.

Direktīva nosaka soda sankcijas apmēram 20 noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir neparasti liels skaits ES noteikumiem. Deputāti prasa piemērot smagākus sodus visā Eiropā, īpaši tajos gadījumos, ja nodarījumu izdarījusi persona, kas ļaunprātīgi izmantojusi uzticību vai autoritāti, piemēram, ģimenes loceklis, skolotājs, kā arī ja nodarījums ir izdarīts pret bērnu, kas ir īpaši neaizsargātā situācijā, piemēram, ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, vai viņam iedots alkohols vai narkotiskas vielas.

Piemēram, par likšanu vai piespiešanu bērnam iesaistīties prostitūcijā paredzētais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz desmit gadu. Par bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošanu paredzētais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz trīs gadi, bet par apzinātu piekļuvi bērnu pornogrāfijai, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, – vismaz viens gads.

Bērnu pievilināšana internetā seksuālas izmantošanas mērķim visā ES teritorijā arī būs uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu. Ja bērns tiek izmantots seksuālā tūrisma organizācijai, tas tiek uzskatīts par noziedzīgu nodarījumu gan ES teritorijā, gan arī ārpus tās robežām, ja noziegumu veic ES dalībvalsts piederīgais.

Dalībvalstīm to teritorijā būs jānodrošina interneta vietņu slēgšana, ja tās satur vai izplata bērnu pornogrāfiju. Ja šīs interneta lapas ir reģistrētas ārpus ES, dalībvalstīm vajadzēs sadarboties ar trešajām valstīm, lai panāktu šāda satura izņemšanu no serveriem, kas atrodas to teritorijā, paredz direktīva.

Tomēr ne vienmēr bērnu pornogrāfijas satura izņemšana no to avota ir iespējama, ja oriģinālie materiāli neatrodas ES, vai nu tāpēc, ka valsts, kurā serveri atrodas, nevēlas sadarboties, vai arī process ir ļoti ilgs. Šādos gadījumos dalībvalstis var veikt pasākumus, lai bloķētu piekļuvi. Šie pasākumi jānosaka, izmantojot pārredzamas procedūras, un ar tiem jāpanāk atbilstīga drošība.

Ar katru dienu pieaug to interneta lapu skaits, kurās tiek izvietoti bērnu pornogrāfijas materiāli, – katru dienu interneta apritē nonāk apmēram 200 bērnu pornogrāfijas attēlu. Aizvien jaunāki bērni tiek izmantoti, bet attēli kļūt arvien vardarbīgāki, norādīja Informācijas birojā.

Aptuveni 20% no dzimumnoziegumu veicējiem pēc notiesāšanas noziegumus veic atkārtoti. Direktīva noteic, ka notiesātajiem likumpārkāpējiem uz laiku vai pastāvīgi var aizliegt veikt darbības, kas ietver regulāru un tiešu saskarsmi ar bērniem.

Darba devējiem būs tiesības prasīt informāciju par sodāmības reģistrā iekļautiem notiesājošiem spriedumiem par seksuāliem nodarījumiem pret bērniem vai par spēkā esošiem aizliegumiem. Dalībvalstis var arī apsvērt iespēju pieņemt papildu administratīvus pasākumus saistībā ar nodarījumu izdarītājiem, piemēram, izveidot dzimumnoziedznieku reģistru.

Direktīvu Padome oficiāli varētu pieņemt līdz šā gada beigām. Pēc direktīvas apstiprināšanas dalībvalstīm divu gadu laikā tā būs jāievieš likumos.

Latvijā

IZM solītie tūristu tūkstoši uz olimpisko atlasi basketbolā neatbrauca. 5 miljoni iztērēti, bet kļūdas prognozēs neatzīst. Ja pirms olimpiskā turnīra IZM un LBS solīja naudu budžetam, šobrīd atrunājas ar emocijām un patriotismu. Olimpisko atlasi ar pustukšajām tribīnēm un naudas izlietošanas lietderību neviens nevērtēs, vēsta TV raidījums "Nekā personīga".

Svarīgākais