Armija zemessargu hobijus nekontrolē

© F64 Photo Agency

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir noskaidrojuši, kura zemessarga mugursomā svētdien Ādažu poligonā uzsprāga pagaidām nezināms spridzeklis. Tieši šis zemessargs, kurš ir arī kaislīgs militāro relikviju kolekcionārs, visticamāk, atbildēs par notikušo traģēdiju.

Aizsardzības ministrija (AM) vakar kategoriski noraidīja pieņēmumus, ka nesprāgušo lādiņu poligonā paņēmis un somā noglabājis mācībās piesaistītais 17 gadus vecais jaunsargs. «Tas, ka jaunsargs nav pie vainas notikušajā, bija zināms jau ātri vien pēc nelaimes gadījuma,» Neatkarīgajai uzsvēra AM Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne.

Neatbilst patiesībai arī informācija, ka zemessarga somā uzsprādzis ASV karavīru pamests zemstobra granātmetēja lādiņš. «Pēdējo gadu laikā ASV karavīri Ādažu poligonā nav veikuši šaušanu ar 40 milimetru granātām, taču Latvijas bruņoto spēku standarta bruņojumā ir šīs granātas, un tās arī tiek izmantotas karavīru apmācībā,» informē AM. Kas īsti uzsprāga zemessarga mugursomā, nav zināms, jo iespējamo somas īpašnieku patlaban nevar nopratināt.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks apliecina, ka dienesta izmeklēšana par šo nelaimes gadījumu rit raiti: «Par 99,9% jau ir zināms, kas notika Ādažu poligonā, taču pilnīgai skaidrībai ir jāsagaida izmeklēšanas rezultāti, tomēr vislielākā atbildība par notikušo būs jāuzņemas tam, kura mugursomā sprāga lādiņš.»

Armijas pārstāvji nenoliedz, ka traģisko sprādzienu svētdien Ādažu poligonā, visticamāk, izraisījis pieredzējis zemessargs, kurš īpaši interesējies par ieroču kolekcionēšanu. NBS karavīriem un zemessargiem nav aizliegts interesēties par militāro vēsturi un kolekcionēt dažādas kara relikvijas. «Mums nav pretenziju pret šādu hobiju, ja tas notiek likuma ietvaros – respektīvi, kolekcijā nav ar likumu aizliegti priekšmeti. Tāpat karavīrs, kurš šādas lietas vāc, nedrīkst apdraudēt sevi un savus tuvākos, kā arī viņa hobijs nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt viņa dienestu bruņotajos spēkos vai Zemessardzē,» Neatkarīgajai uzsvēra NBS preses daļas virsnieks, kapteinis Normunds Stafeckis. Armija gan neapkopo ziņas, kādi hobiji ir bruņotajos spēkos dienējošajiem.

Kā Neatkarīgajai atklāja Andris, kura hobijs ir militāro relikviju kolekcionēšana, tieši zemessargi un «bijušie armijnieki» visbiežāk vāc dažādus mūsdienu munīcijas un spridzekļu paraugus. «Kara lietu kolekcionārus kaut kādas ASV armijas granātas vai lādiņi neinteresē. Mūsu hobijs pārsvarā aprobežojas ar laika posmu līdz 1945. gadam – Otro pasaules karu. Ar dažādām granātām, artilērijas lādiņiem un mīnām ir pilni meži, bet tos vāc tikai nedaudz aptaurēti cilvēki. Vēl nesen dažādos kolekcionāru salidojumos dažnedažādus spridzekļus varēja iegādāties lielā vairumā, bet pēdējā laikā policija ir krietni pastrādājusi, un šādas bīstamas lietas tik atklāti netirgo. Tomēr es zinu vairākus zemessargus un bijušos karavīrus, kurus interesē tieši mūsdienu lādiņi un tamlīdzīgas lietas. Viņiem tie, iespējams, ir kā uzskates līdzekļi vai piemiņa no dienesta laikiem,» stāsta Andris.

Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, arī šeit ir pieejami dažādu kara laiku ieroču maketi, kurus legāli drīkst turēt mājās jebkurš. «Nav nemaz jāiet uz mežu rakt tranšeju, lai dabūtu sev kara laika šauteni. Ieej kādā vācu militāro lietu interneta veikalā un izvēlies, kādu ieroci gribi. Tas maksās no 100 līdz pat 1000 eiro un pat vairāk, bet tu to dzelzi varēsi turēt mājās, turklāt tev būs sertifikāts, ka ierocis ir nekaitīgs,» norāda Andris.

To, ka zemessargiem ir niķis dienesta laikā pievākt dažādas armijas mācībās pieejamas lietas, apliecina arī notikušais pēc Ādažu sprādziena – slimnīcas operāciju zālē vienam no ievainotajiem zemessargiem no kabatas izkritis granātai līdzīgs priekšmets. Izsaukti sapieri, taču laimīgā kārtā tā izrādījusies mulāža – daļa no mācību granātas, kas nav sprādzienbīstama.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais