Kopš vakardienas Latvijas pastu (LP) vada jauna valde ar Aivaru Veisu priekšgalā. "Jaunā valde jau uzsākusi darbu un pašreiz iepazīstas ar uzņēmuma darbību un lemj par tālāko rīcību," vakar informēja LP preses dienests.
Uzņēmuma valdes nomaiņa bija pilnīgi negaidīts lēmums, ko pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds uzņēmuma akcionāru ārkārtas pilnsapulces vārdā. Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kura vienīgo akcionāru sapulcēs arī pārstāv viens cilvēks.
"Vecā valde bija nekonsekventa savos lēmumos," N. Freivalda lēmumu Neatkarīgajai skaidroja satiksmes ministra Kaspara Gerharda preses pārstāve Inga Spriņķe. Proti, LP valde neesot spējusi sagatavot uzņēmuma tālākās attīstības piecgadu plānu, kura projekta apspriešanu valdība esot bijusi spiesta atlikt vismaz trīs nedēļas pēc kārtas. Šīs plānošanas lielais mērķis būtu sagatavot LP 2013. gadam, kad beigsies Latvijas valsts uzņēmumam atvēlētās monopoltiesības uz vairākiem pasta pakalpojumu veidiem, un piekopt Latvijā tos drīkstēs jebkurš vietējais vai ārzemju uzņēmums. Skarbāks priekšstats par pastu ir tāds, ka tā vadītājiem neatliek laika nekam citam kā vien manevrēšanai ar uzņēmuma līdzekļiem, lai tas nenonāktu līdz maksātnespējai. "Situācija prasīja tik steidzamu risinājumu, ka jaunā valde tika savākta tepat ministrijā," turpināja I. Spriņķe. Par valdes priekšsēdētāju kļuva
SM Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta direktors Aivars Veiss, kas pagājušā gadsimta 90. gados skaitījās neaizvietojams Valsts kases pārvaldnieks. Viņa atlaišanu no darba 2003. gadā panāca toreizējais Ministru prezidents Einars Repše ar savu finanšu ministru Valdi Dombrovski. Pēc tam
A. Veiss ir bijis vairākos amatos gan valsts, gan privātajā sektorā. Pasta valdē iecelta arī SM Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča un starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis Toms Nāburgs. "Viņiem būs jāizvēlas, kurā amatā turpmāk palikt ilgstoši," teica I. Spriņķe.
Nomainītās valdes pēdējā zināmā aktivitāte bija atteikšanās no plāniem dibināt Pasta banku, bet I. Spriņķe apgalvoja, ka vecā valde neesot tikusi ne līdz kādam lēmumam ne par, ne pret Pasta bankas dibināšanu. "Jaunajai Latvijas pasta valdei ir tuvāko nedēļu laikā jāizvērtē iepriekšējās uzņēmuma valdes izstrādātie biznesa plāna scenāriji un jāinformē Satiksmes ministrija par konkrētu tālāko Latvijas pasta attīstības redzējumu," uzņēmuma preses dienests ļoti vispārīgi (ne)atbildēja uz Neatkarīgās jautājumu par Pasta bankas projekta virzību.
Pasta bankai alternatīvu priekšlikumu ir publiski izteicis Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs. Proti, apmēram 600 nerentablo lauku pasta nodaļu funkciju vajagot pārcelt uz 2000 lauku veikaliņiem, kuru darbinieki neesot pilnībā noslogoti, – viņi spēšot izdarīt visu to pašu (tirgot pastmarkas, pieņemt un izsniegt pasta sūtījumus utt.), ko dara pasta nodaļās sēdošie darbinieki. Tieši pastnieku darbu tirgotāji uzņemties nevēlētos. H. Danusevičam esot padomā arī kāda banka, kas būtu ar mieru ieguldīt naudu pasta norēķinu sistēmas izveidošanā tādā līmenī, kas atbilstu Pasta bankas statusam. Pēc H. Danuseviča teiktā Neatkarīgajai, iepriekšējā LP valde esot bijusi mazāk atsaucīgi nekā tas valdes sastāvs, kas jau tika nomainīts šovasar. Tagad tirgotājiem būs laba izdevība savus priekšlikumus izteikt vēlreiz.