"Tas ir tāpat kā, ja tagad kāds pienāktu uz ielas un pieprasītu labprātīgi atdot maciņu," saka fizikas doktors Uldis Bērziņš. Kopš 2000. gada viņš ir vadošais pētnieks augstāko tehnoloģiju uzņēmumā Zviedrijā un, lai vieglāk un ātrāk varētu nokārtot darba komandējumiem nepieciešamās vīzas, pirms diviem gadiem pieņēmis Zviedrijas pilsonību.
Neilgi pēc tam viņš saņēmis no Naturalizācijas pārvaldes aicinājumu izvēlēties – vai nu labprātīgi atteikties no vienas valsts pilsonības, vai arī Latvijas pilsonība viņam tiks atņemta tiesas ceļā, jo Latvijas Pilsonības likums dubultpilsonību nepieļauj. U. Bērziņš nav vienīgais, kas nostādīts šādas izvēles priekšā – pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas pilsonības atteikušies 3026 cilvēki, vēl 562 tā atņemta tiesas ceļā. Pēdējo gadu laikā aktualizējusies diskusija, ka pašreizējais Latvijas Pilsonības likums ir novecojis un tajā nepieciešami labojumi, tomēr likumdevēji vilcinās tos ierosināt. Iespējams, par pārmaiņu sākumu kļūs 29. septembrī Satversmes tiesā (ST) ierosinātā lieta par dubultpilsonības noteikumiem.
U. Bērziņš atzīst – viņu aizskāris formulējums "brīvprātīgi atteikties": "Ja man teiktu, ka piespiež atteikties, tad, jā, es to droši vien darītu" – tāpat kā līdz šim lielākā daļa dubultpilsoņu, kas kļuvuši par Pilsonības likuma pārkāpējiem. Tāpēc viņš nolēmis šo jautājumu risināt tiesas ceļā un mēģināt cīnīties par jautājuma izskatīšanu pēc būtības, nevis sausi piemērojot likumu.
Piecos gados līdz Satversmes tiesai
Pilsonības likums dubultpilsonību pašlaik pieļauj tikai izņēmuma gadījumā – pārejas noteikumu 1. punkts noteic: "Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības." Šo ierobežojumu Satversmes tiesā apstrīdējusi Strunsku ģimene – bijušais Radio raidījuma Brīvā Eiropa redaktors Viktors Strunskis un viņa sieva Baiba Lapiņa-Strunska, kuri sevi uzskata par latviešiem, tāpat viņus uzlūko arī citur pasaulē. Latvijas okupācijas laikā šīs personas ieguvušas Vācijas pilsonību, taču tām jau iepriekš bija izsniegtas Latvijas Republikas pilsoņu ārzemju pases un Strunski tika uzņemti uzskaitē Latvijas sūtniecībā kā Latvijas Republikas pilsoņi. Tomēr šobrīd Strunsku ģimene jau piecus gadus cīnās par savām tiesībām reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem, neatsakoties no Vācijas pavalstniecības. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) viņiem šo iespēju liedz, norādot, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumos noteiktais termiņš ir pagājis. Augstākās tiesas senāta Administratīvo lietu departaments norāda – liedzot šiem cilvēkiem reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem, tiek pārkāpta valsts neatkarības doktrīna un apstrīdētā norma neatbilst tiesiskās paļāvības principiem. Saeima ir uzaicināta līdz 2009. gada 23. oktobrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2009. gada 23. decembris. ST lēmums šajā lietā varētu rosināt izmaiņas Pilsonības likumā, taču pagaidām grūti prognozēt, kādas tās varētu būt.
Dubultpilsoņu visvairāk no Krievijas un NVS
Pašlaik nav precīzas statistikas par dubultpilsonības gadījumiem Latvijā, jo šos gadījumus parasti izdodas atklāt pašu cilvēku neuzmanības dēļ vai tad, ja par otras pilsonības piešķiršanu Latvijai paziņo kādas ārvalsts vēstniecība. Naturalizācijas pārvaldes (NP) Juridiskās daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Ina Vorpa norāda, ka iesniegumu skaitam par atteikšanos no Latvijas pilsonības pēdējā laikā ir tendence nedaudz pieaugt. "Visticamāk, tas skaidrojams ar to, ka uzlabojusies sadarbība ar ārvalstu vēstniecībām – īpaši Zviedrijā un Krievijā," norāda speciāliste. Statistika rāda, ka lielākais gadījumu skaits ir saistīts ar Krievijas un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstīm. Desmit gadu laikā no pilsonības atteikušies 3026 pilsoņi, arī 812 bērni. 1925 no tiem ir bijuši Krievijas un NVS pilsoņi, kas pēc savas iniciatīvas rakstījuši iesniegumus arī par saviem bērniem, kuriem valsts pilsonību nevar atņemt līdz pilngadības sasniegšanai. 120 cilvēki atteikušies no Latvijas pavalstniecības par labu Zviedrijas, 35 – ASV pilsonībai.
Likums novecojis
To, ka esošais pilsonības regulējums attiecībā uz dubultpilsonību ir novecojis un neatbilst Latvijas sabiedrības un valsts interesēm, dažādās intervijās un rakstos norādījuši vairāki pilsonības jautājumu speciālisti – bijusī NP priekšniece Eiženija Aldermane, bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš, ST tiesnese Kristīne Krūma, līdzīgu viedokli paudis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un tiesībsargs Romāns Apsītis.
