Fiktīvas laulības naudas grūtības nerisina

© Lauris Vīksne, f64

Sapnis par laimīgu un materiāli nodrošinātu dzīvi ārzemēs kā ziepju burbulis pārplīsis ne vienam vien Sprīdītim. Kopš šā gada jūnija masveidā saņemtas sūdzības no sievietēm, kuras cerējušas ārzemēs iegūt darbu, taču iekritušas fiktīvu laulību jūgos, stāsta nevalstiskās organizācijas Patvērums "Drošā māja" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane.

Maigās likumdošanas dēļ viltus laulībām draudzīgākās valstis ir Īrija un Kipra. Pēc Īrijas Tieslietu ministrijas apkopotajiem datiem, apmēram 4600 trešo pasaules valstu pilsoņu pērn ir precējušies ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni. Turklāt 10% gadījumu šādas laulības noslēguši Latvijas iedzīvotāji, no kuriem puse stājušies aprēķina laulībās ar Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņiem. Tātad aptuveni 230 latvietes noslēgušas fiktīvas laulības, lai viņu jaunie vīri iegūtu ES pilsonību.

"Sievietēm piedāvā vienu līdz trīs tūkstošus eiro, aviobiļeti un apmaksātu dzīvošanu. Bieži vien dāvina arī rotaslietas un ved ceļojumos, taču pēc laulības viss mainās," saka S. Zalcmane.

Īrijā neuzskata, ka šāda sieviešu vervēšana ir noziegums. Viņu izpratnē tas līdzinās situācijai, kurā viena kaimiņiene aizvilina otras kaimiņienes vīru, saka Valsts policijas ONAP cilvēktirdzniecības nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa. "Sievietes, kuras atsakās fiktīvi apprecēties, grupveidā izvaro, atņem dokumentus, ēdienu, liek lietot narkotikas. Pagaidām izglābtas ir četras sievietes, taču patiesībā cietušo ir daudz vairāk," saka A. Vaišļa. Pārsteidzoši, bet fiktīvo laulību vervētāji pārsvarā ir upuru tuvinieki: ģimenes locekļi, draugi, radi, paziņas.

Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Sanda Sīlīte-Galiņa stāsta, ka bieži vien, ja sievietei liek fiktīvi precēties, taču fiziski neiespaido, viņa uzskata, ka viss ir kārtībā. Nozieguma pierādīšanu kavē arī atšķirīgā valstu likumdošana. Piemēram, Īrijā naudas dāvināšana sievai ir tradīcija, proti, to uztver kā pūru. Savukārt šķirt laulību var tikai tad, ja laulātie četrus gadus dzīvo atsevišķi. Turpretī Kiprā par fiktīvu laulību slēgšanu kriminālatbildība draud ne tikai vīram, bet arī sievai. Tāpēc daudzas sievietes noklusē, ka apprecējušās pret savu gribu.

Līdz šim Latvijas policijai nav izdevies aizturēt nevienu sieviešu vervētāju. A. Vaišļa sola, ka situācija varētu mainīties pēc drīzumā paredzētās Eurojust sanāksmes. Latvija tajā nolēmusi kategoriski pieprasīt veikt izmaiņas, lai laulību vervētājus varētu izdot Latvijai un sodīt pēc mūsu likumdošanas.

***

UZZIŅAI

Pirms dodieties peļņā uz ārzemēm:

• pārbaudiet darba līgumu, tam jābūt jau Latvijā;

• pārliecinieties, vai protat vietējo valodu. Ar angļu valodas prasmi bieži nepietiek;

• informējiet mājiniekus par aizbraukšanu un sazinieties arī turpmāk.

Gadījumā, ja darba devējs ārzemēs apkrāpj:

• meklējiet palīdzību policijā, nevalstiskajās organizācijās, Latvijas pārstāvniecībās;

• līdz plkst. 17 var zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 800 05 905;

• visu diennakti var zvanīt uz mobilo telefonu 292 87 398.

Latvijā

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais