Baltijas valstis nespēj kontrolēt savu gaisa telpu

Baltijas valstīm nav patrulēšanai piemērotu lidmašīnu, tāpēc tās var paļauties tikai uz NATO atbalstu. Otrdien notikušais Krievijas stratēģisko bumbvedēju lidojums virs Baltijas jūras, visticamāk, ļaus aizsardzības ministram aktualizēt jautājumu par aizsardzības budžeta saglabāšanu vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Neatkarīgās informācija liecina, ka par klusējošajām Krievijas militārajām lidmašīnām informēja Igaunijas Gaisa kontroles centrs, un NATO nekavējoties reaģēja. Virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem otrdien, nepārkāpjot saskaņoto plānu, lidoja divi Krievijas armijas stratēģiskie bumbvedēji un divi iznīcinātāji. Līdzīgi kā pirms gada arī šo lidmašīnu piloti neatsaucās uz aicinājumiem sevi identificēt starptautiski pieņemtajā kārtībā, bet klusēja. Latvija šādu situāciju piedzīvoja 2010. gada 18. oktobrī. Arī tad iesaistījās NATO iznīcinātāji.

Pagaidām gaisa telpas kontrolēšanā trīs Baltijas valstis var izmantot NATO atbalstu bez īpašiem sarežģījumiem, jo saskaņā ar pašreizējo vienošanos NATO gaisa telpas patrulēšanas misija virs Baltijas ir plānota līdz 2014. gada beigām. Baltijas valstīm pašām nav patrulēšanai piemērotu lidmašīnu un dažu gadu laikā tādas diez vai parādīsies. Tāpēc Lietuva, Latvija un Igaunija vēlas panākt, lai NATO patrulēšanas misiju pagarinātu līdz 2018. gadam. «Ceram to pagarināt līdz 2018. gadam. Arī pēc tam sadarbība varētu turpināties šādā veidā,» Neatkarīgajai sacīja Aizsardzības ministrijas Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.

Taču NATO ir norādījusi, ka Latvijai, Igaunijai un Lietuvai pakāpeniski būs jāpārņem patrulēšanas misijas izdevumu finansēšana. Tas nozīmē, ka Latvijas aizsardzības budžetā būs vajadzīga nauda, kuras jau tagad ir par maz visu funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai. Latvija šogad ir izpelnījusies augstu NATO militārpersonu neapmierinātību ar alianses prasībām neatbilstoši mazu budžetu. Tuvojoties 2014. gadam, NATO aizrādījumi varētu kļūt uzstājīgāki. Tāpēc Latvijas valdībai, apstiprinot nākamā gada budžetu, ir būtiski dot NATO kaut cik pozitīvu signālu, ka valsts ir gatava nesamazināt aizsardzības jomas finansējumu.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks šovasar, uzstājoties 28. Starptautiskajā globālās drošības seminārā Parīzē, atzina, ka ir sarežģīti pārliecināt sabiedrību par nepieciešamību novirzīt naudu aizsardzībai, ja nav tūlītēju liela mēroga draudu drošībai. Latvijā ir viens no mazākajiem aizsardzības budžetiem valsts vēsturē, bet pagaidām varam sevi mierināt, ka tikai piecas no NATO dalībvalstīm aizsardzībai spēj atvēlēt 2% no IKP.