Laikā, kad rudens iekrāsojis koku lapas dzeltenīgos un sārtos toņos, un laiks kļūst aizvien vēsāks, visi sāk aktīvi gatavoties ziemas sezonai.
Kā jau katru gadu, un jo īpaši pēdējo divu gadu dramatiskās pieredzes dēļ (biezā sniega sega, aukstā ziema un lielie pavasara pali), būtu jāņem vērā iespējamās problēmas un negadījumi, kas saistīti gan ar aukstumu, gan sniegu un ledu, gan plūdiem pavasarī, kas negatīvi var ietekmēt gan cilvēku veselību, gan bojāt īpašumus.
Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA) atgādina, ka daudz izdevīgāk ir mācīties no citu kļūdām, nevis pieļaut tās pašiem. Iepriekšējo gadu pieredze apliecināja, ka apdrošināšana nav brīnumlīdzeklis pret sliktiem un neprognozētiem dabas apstākļiem, tāpēc PABA iesaka visiem uzņēmumiem un privātpersonām laicīgi sagatavoties rudens, ziemas un pavasara sezonai, lai samazinātu iespējamos bojājumus gan īpašumam, gan uzņēmējdarbībai.
Biežākās klientu sūdzības un konfliktsituācijas ar apdrošinātājiem pērnajā apkures sezonā bija saistītas ar tādu apkures ierīču (kurtuve, dūmvads, cauruļvadi) ekspluatāciju, kas nav pienācīgi sagatavotas vai neatbilst būvnormatīviem.
Sākoties apkures sezonai, pārliecinieties vai esat ievērojuši ugunsdrošības noteikumus. Īpašniekam jāņem vērā, ka apdrošinot savu īpašumu pret nelaimes gadījumiem, viņam jāievēro ugunsdrošības normatīvi, jo vairumam apdrošinātāju īpašuma apdrošināšanas noteikumi paredz atlīdzības samazināšanu vai pat atlīdzības izmaksas atteikumu, ja ugunsgrēks izcēlies šo normatīvu neievērošanas rezultātā. PABA atgādina par būtiskām lietām, kas jāievēro, lai novērstu ugunsgrēku, un lai jums nerastos domstarpības ar apdrošinātāju par atlīdzību izmaksu, ja uguns nelaime tomēr būs notikusi.
- Krāsns vai kamīna dūmvads ir jātīra. Dūmvada tīrīšana jāveic regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā. Papildus sodrēju tīrīšanai, skursteņslauķis pārliecinās vai dūmvads nav saplaisājis vai caurrūsējis. Cietā kurināmā apkures katlu dūmvados var uzkrāties sodrēju un darvas kārta, kas aizdegoties ar spiedienu izmet liesmu un dzirksteles uz ēkas jumta vai dūmvada savienojumu (plaisu) vietās. Sodrēju ugunsgrēka gadījumā ļoti strauji pieaug temperatūra, tās lielums sasniedz pat 13000C. Uzskats, ka tādā veidā var iztīrīt skursteni ir ļoti muļķīgs un bīstams. Dūmvada ugunsgrēks var izraisīt dūmvadam tuvāko koka konstrukciju aizdegšanos.
- Pastiprinātu uzmanību iesakām pievērst dūmvadu atbilstībai būvnormatīviem. Nepareizi izbūvēts (vai nolietots) dūmvads var izraisīt apkārtējo degt spējīgo konstrukciju aizdegšanos. Mūsdienās, populāri ir nerūsējoša metāla skursteņi. Taču atgādinām, ka to montāžā ļoti būtiski ir ievērot ražotāja norādījumus. Metāla dūmvadiem jābūt sertificētiem atbilstoši Eiropas standartu prasībām. Dažādu siltumizolācijas materiālu pielietošana, lai samazinātu ugunsdrošības atdali, nekādā gadījumā nepasargās ēku no aizdegšanās - tas ir tikai laika jautājums. Šis ir samērā bieži sastopams pārkāpums, par kuru īpašuma saimnieks sevi soda ne tikai ar uguns nelaimi, bet, dažkārt, arī ar apdrošinātāju atlīdzības atteikumu.
- Grīdas segumam kurtuvju priekšā jābūt aprīkotam ar nedegoša materiāla segumu. Koka grīdas gadījumā iesākām novietot kurtuves priekšā 50x70 cm metāla plāksni, lai, izkrītot karstai oglei, nevarētu sākties gruzdēšana. Šī paša iemesla dēļ neiesakām žāvēt malku tiešā krāsns tuvumā - malkai jābūt novietotai drošā vietā. Ugunsdrošības noteikumi nosaka malkas novietošanas minimālo attālumu 1,2m no apkures ierīces.
- Veiciet apkures cauruļvadu tehniskā stāvokļa pārbaudi, jo pa vasaru tos neekspluatējot, tie var būt sarūsējuši. Pārbaudi var veikt gan vizuāli novērtējot to stāvokli, taču vislabāk veikt cauruļvadu hidraulisko pārbaudi - paaugstinot spiedienu cauruļvados. To vēlams darīt santehniķa uzraudzībā, lai nepieciešamības gadījumā klāt būtu cilvēks, kas spēj savest kārtībā atklājušos cauruļvada plīsumu.
Izdarot izvēli par labu kādam apdrošinātājam, rūpīgi iepazīstieties gan ar konkrētās polises apdrošināšanas noteikumiem un atlīdzību izmaksu gadījumiem, gan ar apdrošinātāja reputāciju.