Valdībai tuvākajā laikā jālemj par līdzekļu piešķiršanu publisko personu un iestāžu vienotā reģistra datubāzes izveidei un uzturēšanai.
Patlaban informācija par publiskajām personām un iestādēm ir sadrumstalota dažādos informācijas glabātājos. Informācijas iegūšanai par vajadzīgo valsts vai pašvaldības iestādi vai to nodibinājumu nepieciešams tērēt krietnu laiku meklēšanai internetā. Atbildīgā par datubāzes ieviešanu ir Tieslietu ministrija Uzņēmumu reģistra (UR) personā. Kā norādīts valdībai iesniegtajā koncepcijā, «Latvijā nepastāv publisko personu un iestāžu vienotā reģistrācija, bet tiek veikta to administratīvā uzskaite un klasifikācija atsevišķu institūciju vajadzībām». Koncepcijā norādīts, ka patlaban Valsts kancelejas uzturētajā datubāzē esošā informācija noderīga tikai šauram lietotāju lokam un tā ne vienmēr atbilst esošajai situācijai.
Plānots, ka jaunā datubāze iedzīvotājiem būs pieejama bez maksas. Kā Neatkarīgajai stāstīja valsts galvenais notārs Ringolds Balodis, lai taupītu valsts līdzekļus, datubāzes izveides pirmajā posmā paredzēts apkopot tikai publisko personu un iestāžu nosaukumus, adreses (ieskaitot elektronisko), izveidošanas pamatojumu un datumu, informāciju par valsts iestādes vietu valsts pārvaldes hierarhijā, ziņas par vadītāju, reorganizāciju vai likvidāciju. Nākamajā datubāzes pilnveidošanas posmā paredzēts iekļaut arī visu publisko personu un iestāžu amatpersonas, to vārdus un uzvārdus, tālruņa numurus un epasta adreses. «Manā uztverē tas būtu datubāzes galamērķis, bet pagaidām iecere atduras pret līdzekļu trūkumu. Tie nepieciešami, lai Uzņēmumu reģistrs spētu nodrošināt šo datu uzturēšanu,» Neatkarīgajai skaidroja R. Balodis.
Uzlabo velosipēdu
Reģistrs, kurā vienkopus būtu atrodama informācija par Ministru kabinetu, ministrijām un to tiešās pakļautības vai pārraudzības iestādēm, kā arī pašvaldībām, to institūcijām, uzņēmumiem, nodibinājumiem, kā arī augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, ostu pārvaldēm utt., nav nekas jauns. Jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šāds reģistrs bija pieejams ikvienam valsts iedzīvotājam drukātā formātā telefona grāmatas veidā. Piemēram, pēdējā pirms komunistu okupācijas 1940. gada aprīlī izdotajā telefona abonentu grāmatā atrodami gan iedzīvotāju tālruņa numuri un adreses, gan arī publisko personu un iestāžu adreses un to amatpersonu darba un mājas telefona numuri. Grūti iedomāties, ka mūsdienās varētu būt publiski pieejams, piemēram, labklājības ministra mobilais tālrunis un mājas adrese. Turpretim Ulmaņa laiku telefona grāmatā lasāms gan tautas labklājības ministra darba, gan arī viņa dzīvokļa Baznīcas ielā 25, gan viņa šofera telefons. Tāpat šajā 1940. gada datubāzē atrodami arī Valsts prezidenta darba kabineta, privātā adjutanta, privātsekretāra un šofera darba un dzīvokļa telefona numuri.
Uzņēmumu reģistra paspārnē
Jautājums par līdzekļu piešķiršanu datubāzei varētu tikt lemts kādā no tuvākajām valdības sēdēm. Koncepcijā norādīts, ka datubāzes pirmā posma realizēšanai nepieciešami 72 000 latu. Pašlaik apzinātais publisko personu un iestāžu sarakstā ievadāmais tiesību subjektu skaits ir 1360. Vidēji gadā valstī tiek izveidots 31 subjekts, kurš būtu ievadāms jaunajā datubāzē.
Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte Neatkarīgajai pauda pārliecību, ka šai datubāzei jāatrodas Uzņēmumu reģistra paspārnē: «Publisko personu un iestāžu reģistrs ir domāts iedzīvotājiem. Ja tas atrastos Uzņēmumu reģistrā, tas būtu tikai loģiski, jo vienā vietā būtu iespējams iegūt informāciju gan par komersantiem, gan valsts pārvaldes iestādēm. Pašlaik reģistru uztur Valsts kanceleja kopīgi ar reģistrā esošajām iestādēm, līdz ar to reģistra vešana ir decentralizēta, taču, ja mūsu mērķis ir maza un efektīva valsts pārvalde, tad jādomā par uzdevumu efektīvu pārvaldību, kas konkrētajā gadījumā būtu reģistru centralizācija.»
Viņa skaidroja, ka Valsts kancelejai papildināt esošo datubāzi nav racionāli: «Valsts kanceleja šo reģistru uztur kopīgi ar ministrijām, kuras aktualizē informāciju par sevi. Pašlaik sistēmai ir ap 600 sistēmas administratoru, rezultātā – reģistra vešana ir ļoti sadrumstalota. Minētā reģistra uzturēšanai Valsts kancelejai nav finanšu resursu, līdz ar to sistēmā nav veikti uzlabojumi kopš izveides. Norādām, ka Valsts kancelejas pamatuzdevums ir nodrošināt Ministru kabineta un Ministru prezidenta darbību, reģistra vešana ir Valsts kancelejai neraksturīgs uzdevums, līdz ar to būtu korekti šo uzdevumu nodot iestādei, kuras kompetencē ir reģistri.»
Ieguvumi
Vaicāta par to, kādi ieguvumi būs sabiedrībai no jaunā datu apkopojuma, E. Upīte norādīja: «Cilvēkiem būs iespējams iegūt vienā vietā informāciju gan par komersantiem, gan valsts iestādēm. Reģistra uzturēšanā netiks iesaistīti tik lieli cilvēkresursi.»
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš Neatkarīgajai skaidroja, ka jaunās datubāzes izveides projekts noteikti ir atbalstāms: «Vienoto reģistru lietos sabiedrība, jo pieeja tam plānota bez maksas. Tādējādi jebkurš varēs noskaidrot, vai viņu interesējošā iestāde eksistē, kāds ir tās oficiālais nosaukums, adrese, kontaktinformācija un kur ir tās vieta valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā. Attiecībā uz citām valsts iestādēm vienotā reģistra izveidošana samazinās administratīvās izmaksas, kas pašlaik tiek tērētas vienas un tās pašas informācijas iegūšanai no dažādām institūcijām. Vienotā reģistra darbības nosacījumi arī paredz regulāru tajā apkopotās informācijas aktualizēšanu un kontroli.»
Jauno iniciatīvu atbalsta arī finansisti un uzņēmēji. Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace atzīst: «Iniciatīvu kopumā atbalstām, jo reģistru centralizācija un vienkāršošana ir valstiski nozīmīgs pasākums.