Aizsardzības ministrija (AM) izsaka neizpratni par Mērsraga novada pašvaldības vadītāja Laura Karlsona emocionālajiem izteikumiem par valdības otrdien pieņemto lēmumu turpināt jūras novērošanas sistēmas tehniskā novērošanas punkta būvniecību Mērsragā, informē AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.
AM norāda, ka gan ministrijas pārstāvji un projekta īstenotāji jau ilgstoši ir veikuši sarunas par labāko pieņemamo risinājumu torņa atrašanās vietas izvēlei un MK piedāvāja izvēlēties starp vairākiem iespējamajiem risinājumiem.
Vēl šā gada aprīlī Mērsraga novada pašvaldības vadība vērsās ministrijā ar priekšlikumu piedalīties pašvaldības sporta zāles būvniecībā un šādā veidā iegūt pašvaldības atbalstu torņa uzstādīšanai iepriekš AM iepriekš plānotajā teritorijā. AM nav izskatījusi šo Mērsraga pašvaldības vadītāja „īpatnējo” piedāvājumu, jo uzskata, ka tas ir bijis mēģinājums ietekmēt ministrijas pozīciju ar līdzekļiem, kas nav pieņemami demokrātiskai sabiedrībai. Turklāt jau kopš 2008.gada ministrija ir konstruktīvi risinājusi jautājumus par JNS atrašanos Mērsragā un bija saņēmusi pašvaldības priekšlikumus un atļaujas projekta tālākai virzībai.
Īstenojot valstij stratēģiski svarīgus projektus ministrija nepakļausies šauru interešu grupu pārstāvju šantāžas mēģinājumiem, lai ar kādiem „cēliem” mērķiem tie tiktu pamatoti. Ministrija vērš uzmanību, ka līdz šim nav publiskojusi šo Mērsraga novada pašvaldības prasību, paļaujoties uz izpratni par projekta nozīmīgumu un tā nepieciešamību iedzīvotāju drošībai.
AM aicina Mērsraga pašvaldību sekot citu piejūras pašvaldību pozīcijai, kuras ar izpratni ir izturējušās pret JNS attīstību un izpratušas tās nozīmi valsts iedzīvotāju drošībai. Ministrijai nav pieņemams, ka atsevišķu pašvaldību noraidošās attieksmes rezultātā no Latvijas iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem jau tagad jāsedz papildu izdevumi vairāk nekā pusotra miljona latu apmērā projekta pabeigšanai.
Šogad aprīlī Mērsraga novada pašvaldības vadība vērsās ministrijā ar aicinājumu piedalīties pašvaldības sporta zāles būvniecībā un šādi iegūt pašvaldības atbalstu torņa uzstādīšanai iepriekš ministrijas plānotajā teritorijā.
Ministrija nav izskatījusi šo Mērsraga pašvaldības vadītāja īpatnējo piedāvājumu, jo uzskata, ka tas ir bijis mēģinājums ietekmēt ministrijas pozīciju ar līdzekļiem, kas nav pieņemami demokrātiskai sabiedrībai.
Turklāt jau kopš 2008.gada ministrija ir konstruktīvi risinājusi jautājumus par jūras novērošanas sistēmas atrašanos Mērsragā un bija saņēmusi pašvaldības priekšlikumus un atļaujas projekta tālākai virzībai.
Jūras novērošanas sistēma ir NATO projekts, kas jāpabeidz līdz 2012.gada maijam, pretējā gadījumā var rasties papildu izmaksas, norādīja Aizsardzības ministrijā.
Valdība otrdien nolēma jūras novērošanas sistēmas (JNS) torni Mērsragā tomēr būvēt sākotnēji iecerētajā vietā ‒ 180 metru no krasta, nevis ostas teritorijā, kā to piedāvājusi Mērsraga pašvaldība, jo vietas pārcelšana prasītu papildu finansējumu.
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons iepriekš sacīja, ka pašvaldība par šādu valdības lēmumu nav informēta, tomēr tā meklēs iespējamos risinājumus, lai būvniecības vietu tomēr mainītu.
Projekta kavēšanās dēļ valstij jau radušies 1,6 miljonu latu zaudējumi, par šādu summu jau pavasarī palielināts finansējums JNS īstenošanai.