Pēdējā pusgada laikā trīskārt ir pieaudzis cilvēktirdzniecības upuru skaits, kas ir iesaistīti fiktīvās laulībās, liecina nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" apkopotā informācija par palīdzības sniegšanu cilvēktirdzniecības upuriem.
Kā norādīja biedrības vadītāja Sandra Zalcmane, šogad organizācija sniegusi palīdzību deviņiem fiktīvu laulību upuriem, kuri vērsušies pēc palīdzības. Biedrības pārstāve Rasa Saliņa stāstīja, ka biedrībai finansējumu palīdzības sniegšanai sniedz Labklājības ministrija, bet daudzas sievietes vienkārši nevēlas informēt un stāstīt par to, kas ar viņām noticis. Neoficiālā statistika noteikti ir daudz apjomīgāka, taču, ja cilvēki pēc palīdzības nevērsīsies, tad arī nebūs viegli patieso cietušo skaitu uzzināt, sacīja Saliņa.
Visbiežāk cilvēktirdzniecības upuri ir sievietes un jaunas meitenes, kuras dodas darba meklējumos uz ārvalstīm.
Par to, ka Latvijas sievietes nereti kļūst par fiktīvo laulību upuriem, norāda arī Īrijas statistika. Pēc pērn apkopotajiem Īrijas Tieslietu ministrijas datiem, pērn ap 4600 trešo valstu pilsoņu ir precējušies ar kādas Eiropas Savienības (ES) pilsoni. 10% gadījumu šādas laulības noslēguši tieši Latvijas pilsoņi, no kuriem puse stājusies aprēķina laulībās ar Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņiem.
Kā uzsvēra Zalcmane, viens no fiktīvo laulību iemesliem ir sociālekonomiskā situācija valstī, jo cilvēki zaudē darbu un nav droši par savu nākotni. Nereti viss sākas ar darba piedāvājumu avīzē, bet beidzas ar to, ka sievietei, kura atsaucas sludinājumam, tiek atņemti dokumenti vai viņa ar varu tiek piespiesta noslēgt laulības. Tāpat ir gadījumi, ka jau iepriekš sieviete zina, ka dodas uz citu valsti, lai noslēgtu laulības. Viņai tiek solīta nauda, un sākumā viss šķiet pat par daudz labi, taču pēc laulību noslēgšanas situācija mainās un ne vienmēr tā ir viegli atrisināma, skaidroja Zalcmane.
Šai sakarā Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Sanda Sīlīte-Galiņa stāstīja, ka ar fiktīvo laulību problēmu ir grūti cīnīties, taču pašai sievietei jau laikus jābūt uzmanīgai un, piemēram, dodoties darba gaitās ārzemēs, jāiepazīstas laikus ar darba līgumu, jāpārzina kaut nedaudz svešvaloda, jāreģistrējas ministrijas konsulārajā reģistrā.
Turklāt sievietes dažkārt domā, ka laulības būs viegli šķirt. Taču, piemēram, Īrijā un Kiprā, kur visvairāk izplatītas fiktīvās laulības, tā nemaz nav. Īrijā iesniegt šķiršanās prasību var pēc tam, kad pāris nav četrus gadus dzīvojis kopā, bet Kiprā abiem laulātajiem par fiktīvu laulību draud kriminālatbildība.
Lai informētu par fiktīvām laulībām un aicinātu sievietes neuzķerties kārdinošiem piedāvājumiem, organizācija "Patvērums "Drošā māja"" no šodienas mēneša garumā internetā rīkos informatīvo kampaņu "Fiktīvas laulības - slazds!".