Latvijas Televīzijā kadru maiņa varētu turpināties

Sabiedrisko mediju iekšienē varētu notikt kadru rotācija – Dzintris Kolāts nenoliedz iespēju, ka būtu gatavs Latvijas Radio vadītāja amatu mainīt pret Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja krēslu.

Tas notiek pirms valsts budžeta apspriešanas un, pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Ābrama Kleckina domām, ir nelaikā.

Dz. Kolātu LTV vēlas redzēt arī Ziņu dienesta žurnālisti. Liene Barisa ir viena no viņiem. Neatkarīgajai viņa sacīja, ka savstarpējās sarunās kolēģi atzinīgi vērtējuši Dz. Kolāta prasmi vadīt Latvijas Radio. Jāatgādina, ka Dz. Kolāts sabiedriskā radio ģenerāldirektora posteni ieņēma laikā, kad radio kasē svilpoja vējš un bija sasniegts 800 000 latu parāds.

Dz. Kolāts pats jau izteicies, ka viņa iespējamā mediju maiņa saistīta ar atalgojumu. Paradoksāli, bet Ziņu dienesta līdzšinējais vadītājs Mareks Gailītis šo amatu vēlas atstāt tieši atalgojuma dēļ – sabiedrisko attiecību jomā var nopelnīt vairāk. Pagājušajā gadā Latvijas Radio galva algā saņēmis 14 400 latu, vēsta ziņu aģentūra BNS. Mēnesī tie ir 1200 latu. Ā. Kleckins atzīst, ka tāda mēroga vadītājam šāda summa uz papīra ir neliela, taču NEPLP nevar solīt algas palielinājumu. Tāpēc viņš lūdzis Dz. Kolātu pagaidīt divas nedēļas līdz jaunās valdības izveidei, kad, iespējams, varētu apspriest algu paaugstināšanu. «Ar Kolātu esam runājuši. Tas, ko viņš man skaidro, ir saprotams, tomēr – kāpēc aiziet tagad? Nelaikā! Tagad vajadzētu veidot [Latvijas Radio] budžetu, un cilvēks no malas to nevarēs izdarīt,» saka Ā. Kleckins.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka neilgā laikā LTV darbu pametuši žurnālisti Ilze Nagla un Kārlis Streips, ekrānā nav redzams arī Jānis Domburs un šomēnes amatu atstās M. Gailītis. Uz laikraksta jautājumu, vai šī tendence sabiedriskajos medijos neliecina par nepieciešamību aktualizēt diskusiju par vienota sabiedriska medija izveidi, Ā. Kleckins atbildēja, ka Ministru kabinetā jau ir nodots attiecīgais projekts. «Es ceru, ka to izskatīs vēl šajā valdībā un ceturtdien varētu izsludināt [valsts sekretāru sanāksmē],» viņš pieļauj un norāda, ka diskusijas sabiedrībā, protams, notikšot.

LTV tuvākajā laikā plānotas dažādas izmaiņas programmā: no 9. novembra trešdienu vakaros būs jauns debašu raidījums žurnālista Gundara Rēdera vadībā, raidījums 100. pants atkal tiks rādīts četras reizes nedēļā, tur darbosies arī jaunas ētera sejas: BNS žurnālists Kārlis Roķis, Radio SWH žurnālists Ainārs Rutkēvičs, Neatkarīgās žurnāliste Baiba Lulle un LTV1 rīta programmas Labrīt, Latvija! vadītāja Inese Vaikule. No 17. oktobra tiks raidīti četri ziņu izlaidumi diennaktī.

Savukārt nedēļas raidījumam De facto, kuru atstāja I. Nagla, paredzēts meklēt žurnālistus, jo LTV vēlas tajā redzēt četru žurnālistu kodolu.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais