Latvijas valsts līdzfinansētās siltumnīcas, kas pirms pāris gadiem šosejas Rīga–Ventspils 132. kilometrā vietējiem iedzīvotājiem deva cerības uz labklājību, arī nākamajā sezonā stāvēs tukšas – 28. septembrī ir pasludināta dārzniecības Spāre maksātnespēja, tiek meklēts glābējs.
Vēl vasaras beigās Spāres iedzīvotāji mēļoja, ka neveiksmīgie dārznieki uzlikuši siltumnīcām neprātīgi augstu cenu – apaļu miljonu latu – un tāpēc izputējušajai dārzniecībai pircējs neatrodas. Autobusa pieturā un Spāres veikaliņā sastaptie ļaudis Neatkarīgajai neslēpa – ar dārzniecību bija saistītas lielas cerības, un īpaši šajā krīzes laikā miestam būtu noderējušas daudzās darba vietas. "Nu žēluma gals," teic vietējā bodniece. Modernās siltumnīcas jau trešo sezonu stāv tukšas, tāpat kā līdzās esošās, kas saglabājušās no padomju laikiem, un pamazām tajās sāk zelt nezāles. Uzņēmuma maksātnespējas administrators Vents Lamsteris ir nobažījies arī par ziemu – pirmkārt, siltumnīcas kāds var apzagt. Zagļi uz slikti pieskatīto īpašumu jau ieminuši taciņu. Otrkārt, uzsniegot biezākai sniega segai, siltumnīcu konstrukcijas var iebrukt – naudas to apkurināšanai un sniega kausēšanai neesot. "Uzņēmumam nav naudas," secina administrators. Vienīgā cerība saglabāt siltumnīcas patiešām esot jauns īpašnieks. Protams, pašreizējā tirgus situācijā parādos esošo dārzniecību par miljonu neviens nepirks. Uzņēmuma parādsaistības ir gandrīz pusmiljons latu, taču vēl būtiskāks ir cits aspekts, proti, tehnoloģiskā kļūda, kas pieļauta siltumnīcu projektā un būvniecībā. SIA Spāre vadītāja un līdzīpašniece Aina Rozenberga Neatkarīgajai iepriekš stāstīja, ka iecere lielos apjomos audzēt lociņus cieta neveiksmi, jo siltais gaiss koncentrējās siltumnīcu augšējā daļā, kamēr pie zemes gaiss palika auksts. Masīvie ventilatori nespēj nodrošināt nepieciešamo gaisa cirkulāciju, bez tā lielas ražas nav iespējamas. Siltumnīcas nostrādāja tikai vienu sezonu. Tāpēc tagad neveiksmīgos ieguldījumus atprasa arī Eiropas Savienības un Latvijas valsts dotās naudas administrētājs – Lauku atbalsta dienests (LAD). Saskaņā ar līgumu pēc projekta realizācijas uzņēmumam bija jāturpina strādāt, nemainot darbības profilu, piecus gadus. LAD Ziemeļkurzemes reģionālās pārvaldes jurists Arvis Einštāls atzīst, ka šī ir desmitgades lielākā neveiksme, kas saistīta ar ES fondu apguvi. (2000. gadā līdzīgi izputēja kokapstrādes firma Bimbo.) Pašlaik noteikts kreditoru pieteikšanās termiņš, un gada beigās viņi lems, kā rīkoties tālāk.
LAD no SIA Spāre atprasa visu piešķirto naudu 319 200 latu. Taču pat, ja pircējs atradīsies, valstij, visticamāk, nāksies pastāvēt rindā. Jo pirmā roka ir bankai, tad siltumnīcu darbiniekiem, kuri nesaņēma algu, tad vēl maksātnespējas administratoram. Turklāt līdztekus optimistiskajam scenārijam, kurā jaunais īpašnieks izsolē iegādājas maksātnespējīgo uzņēmumu, atmaksā tā parādus, saremontē siltumnīcas un sāk audzēt dārzeņus, pastāv arī pesimistiskais scenārijs. Ja pircējs neatradīsies, īpašumu paņems banka, ja arī tai neizdosies pārdot siltumnīcas, pastāv iespēja, ka tās izpārdod pa sastāvdaļām – vienam logi, otram – karkass, trešajam – apkures katls un tā tālāk. V. Lamsteris atzīst, ka, no iedzīvotāju interešu viedokļa raugoties, tas būtu pats sliktākais variants, un viņš darīs visu, lai tā nenotiktu. Tomēr administrators piebilst: "Lielas cerības nelieciet.