Eiropas Savienības (turpmāk - ES) kohēzijas politikai arī nākamajā plānošanas periodā ir jāturpina pildīt tās mērķis - mazināt atšķirības reģionu attīstībā, taču, samazinot finansējumu vienai no mazāk attīstītajām Eiropas valstīm, šie mērķi var būt apdraudēti, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.
Ir pilnīgi skaidrs, ka situācijā, kad kopējais finansējums samazinās, priekšroka fondu apguvē būs nozarēm un projektiem ar augstu ekonomisku ienesīgumu un visvairāk cietīs tās jomas, kurās būtiskākais finansējuma avots ir tieši ES fondi, bet finanšu atdeve nav pašmērķis, piemēram, vides infrastruktūras aktivitātes un pašvaldību īstenojamās programmas.
"Līdz ar to finansējuma samazinājums ne tikai apturēs vairākus attīstības pasākumus šajās jomās, bet arī padarīs par neiespējamu ES direktīvu ieviešanu vides sektorā," uzsver ministrs.
Turklāt jāuzsver, ka ekonomiskā attīstība ir prioritāte nākamajā plānošanas periodā, bet attīstība nav tikai izaugsme, bet arī ilgtspēja.
"Ilgtspējīga attīstība prasa lielākus ieguldījumus, ko EK piedāvājums ignorē," norāda R. Vējonis un piebilst, ka Kohēzijas fonda izveides mērķis ir ekonomisko atšķirību mazināšana un nav skaidrs, kā to ir iespējams sasniegt, samazinot finansējumu vienai no ekonomiski mazāk attīstītākajām valstīm Eiropas Savienībā.
Periodā no 2007. līdz 2013. gadam vides infrastruktūras projektu īstenošanai piesaistīti vairāk nekā 542 miljoni latu no Kohēzijas fonda un līdztekus tradicionāli prioritārajām sfērām - ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas projektiem - finansējums pieejams arī vēsturiski piesārņoto vietu sanācijai, plūdu draudu risku novēršanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vēl virknei citu nozīmīgu projektu.