Pavasarī Saeimas veiktie grozījumi Imigrācijas likumā, nosakot stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju izsniegšanai ārvalstu investoriem, bijuši lietderīgi. Tomēr 11.Saeimas sasaukumam vajadzētu vēlreiz no jauna pārskatīt uzturēšanās atļauju piešķiršanas kritērijus, lai veicinātu investīciju piesaisti ne tikai nekustamo īpašumu tirgū, bet arī citās tautsaimniecības nozarēs. Par to Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti vienojās trešdien, 5.oktobrī, uzklausot atbildīgo institūciju sniegto informāciju par šo Imigrācijas likuma normu darbību praksē.
Kā sēdē noskaidroja deputāti, no uzturēšanās atļauju izsniegšanas Latvijas tautsaimniecība līdz šim ieguvusi 103,5 miljonus latu investīcijas, no kurām absolūto vairumu veido nekustamo īpašumu pirkumi Rīgā un Jūrmalā. Savukārt valsts budžets nodevu un nodokļu veidā ieguvis 1,5 miljonus latu.
Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis pauda gandarījumu, ka šī gada maijā Saeima noteica stingrākas prasības termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā ārvalstu investoriem, novēršot iespējas prasības izpildīt tikai formāli. „Tomēr 11.Saeimai no jauna vajadzētu veikt grozījumus šajās Imigrācijas likuma normās, lai celtu nekustamo īpašumu iegādes latiņu Rīgā un Jūrmalā un veicinātu ne tikai nekustamo īpašumu iegādi, bet arī ieguldījumus uzņēmumos,” teica A.Latkovskis.
Deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība) sēdē šo normu ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi vērtēja negatīvi. „Norma pēc būtības nestrādā un nesilda ekonomiku. Gaidītā efekta uz tautsaimniecības izaugsmi nav. Lai tāds būtu, jādomā plašāk, nevis tikai jāapkalpo tie, kuri vēlas pirkt un pārdot nekustamos īpašumus,” pauda deputāts.
Savukārt deputāts Jānis Ādamsons (SC) normas vērtēja atzinīgi, uzsverot, ka tām ir pozitīva lomu tautsaimniecības izaugsmē.
Imigrācijas likums nosaka, ka ārzemnieks Latvijā var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš iegādājies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus Rīgas plānošanas reģionā un republikas pilsētās ar kopējo vērtību vismaz 100 tūkstošu latu, bet citviet Latvijā – 50 tūkstošu latu.
Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādāto īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkst būt mazāka par 30 tūkstošiem latu, bet citur Latvijā – par 10 tūkstošiem. Ja īpašumu kadastrālā vērtība ir zemāka, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkst būt zemāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto tirgus vērtību.
Tāpat uzturēšanās atļaujas pieprasīt iespējams arī ja ārzemnieks uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījis vismaz 25 tūkstošus latu. Nodokļos saimnieciskā gada laikā šādam uzņēmumam jānomaksā 20 tūkstoši latu. Savukārt uzņēmumos ar vairāk nekā 50 darbiniekiem jāiegulda vismaz 100 tūkstošus latu.