Sociālās aprūpes centrā Kalkūni steidzami jāveic klientu veselības stāvokļa izvērtēšana, lai neatkārtotos tāda smaga situācija kā ar divdesmit gadu veco Viku, kurš, iespējams, pēc nolaidīgas attieksmes un nepietiekamas uzmanības Kalkūnos nonāca dzīvībai kritiskā situācijā Stradiņu slimnīcā.
Šādu viedokli Neatkarīgajai pauž Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere.
Šī organizācija, svētdien viesojoties Kalkūnos kā neatkarīgie novērotāji, izvērtējusi situāciju un gatavo steidzamu ziņojumu Labklājības ministrijai (LM). Viks joprojām atrodas Stradiņu slimnīcā.
Aprūpes «objekti»
«Situācija, ka vienā grupā ir 12 cilvēku ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņus aprūpē tikai divi darbinieki, bet naktī tikai viens, nav normāla, un to vajadzētu zināt augstākstāvošām iestādēm,» sarunā saka Inga Šķestere. Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi mērķis ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti vajadzībām un tiesībām atbilstošas efektīvas pakalpojumu sistēmas izveidi, tāpēc jau vasarā biedrība bija tieši Kalkūnos, lai noskaidrotu, kāda ir situācija ar apmēram simts bērnu izglītošanās iespējām. «Toreiz mums nebija iespējas apstaigāt visas grupas, koncentrējāmies uz šo izglītības jautājumu – apmācāmiem bērniem,» saka I. Šķestere, «svētdien atkal viesojāmies aprūpes centrā, nu jau ar citu uzdevumu. Jāsaka gan, tagad tā vairs nav ikdienas situācija.»
Savu vērtējumu organizācija sniegs LM, taču jau tagad ekspertiem ir skaidrs, ka darba organizācijā, un ne tikai pašā aprūpes centrā tālajā Kalkūnē, ir būtiskas problēmas. Kalkūnos sakoncentrēti aprūpējamie ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet netiek nodrošināta pienācīga aprūpe. Nav pietiekama nodrošinājuma ar personālu, turklāt tas ir smags darbs, jāaprūpē cilvēki ar smagiem traucējumiem, viņi ir ik pēc divām stundām jāgroza, arī naktī, jāēdina, jāģērbj, jāmazgā, jācilā, jāizved ārā. Un tas viss jādara diviem cilvēkiem, naktī – vienam. Darbinieki ir uz izdegšanas robežas. Darbiniekiem ir jāpaveic tāds darbs, ko nemaz nevar izdarīt, un, visticamāk, laika gaitā izveidojas attieksme pret centra iemītnieku nevis kā pret cilvēku, bet kā pret «aprūpes objektu». «Ja cilvēks ilgstoši nesaņem pienācīgu aprūpi, viņa situācija tikai pasliktinās, bet centra darbinieki, vadība to uztver kā normu,» atzīst I. Šķestere.
Noslēgta sistēma
Būtisks iemesls, kāpēc problēmas netiek laikus pamanītas, ir tas, ka sociālās aprūpes iestādes, īpaši tās, kurās ir cilvēki ar smagiem traucējumiem, ir noslēgta sistēma. «Mums ir grūti pateikt, kas tur notiek. Vairākumam šo cilvēku nav tuvinieku, kuri ikdienā viņus apraudzītu, viņi paši par sevi nevar iestāties. Bet valstiskā līmenī nenotiek pietiekama kvalitātes kontrole, kādi pakalpojumi šiem cilvēkiem tiek sniegti,» secina eksperte. Ierosinājumu LM būs daudz, un, galvenais, lai valstī beidzot tiktu nodefinēts pamatmērķis, uz ko ejam sociālajā aprūpē. Kāpēc gadu gadiem tiek runāts par alternatīvām lielajiem aprūpes centriem, kur kā lielā sistēmā individuāla pieeja klientam nav iespējama, bet realizēts netiek tikpat kā nekas? «Neesam spējuši valstī pateikt, ka ejam decentralizācijas virzienā, veidojot alternatīvas iespējas, aprūpes formas...» secina I. Šķestere. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā ir nepiedodami liels skaits ilgstošas sociālās aprūpes centru cilvēkiem ar invaliditāti, un pārāk bieži kā vienīgā izvēles iespēja cilvēkiem tiek piedāvāta tieši ilgstošās sociālās aprūpes centra pakalpojums.
Sūdzību neesot bijis
Vismaz teorētiski, realizējot valsts sociālās aprūpes centru reorganizāciju un apvienojot 33 aprūpes centrus piecās reģionālās iestādēs, LM cerēja pastiprināt arī to vadītāju atbildību, tajā skaitā «palielinātu atbildību par klientu drošību un pakalpojumu kvalitāti». Šāgada pirmajā pusgadā ir veiktas 32 pārbaudes, arī septiņas pārbaudes uz vietas pakalpojumu sniedzēju, piemēram, sociālās aprūpes, institūcijās.
LM Sociālo pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadītāja Dzintra Kandere uzsver, ka šogad nav saņemtas pamatotas sūdzības par sociālās aprūpes centros dzīvojošo klientu aprūpi. Protams, izņēmums ir tagad saņemtais iesniegums no Vika mātes par notiekošo aprūpes centrā Kalkūni. Interesanti, ka šāgada jūlijā ne tikai LM, bet arī Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs apmeklēja sociālās aprūpes centra Latgale filiāli Kalkūni. Apmeklējuma laikā konstatēja, ka dažu bērnu ikdienas aprūpes kvalitatīvā nodrošināšanā pastāv riski, un tika uzdots tos novērst...
Samazināts finansējums
Zināms, ka arī sociālās aprūpes centros tika samazināts finansējums. Dz. Kandere norāda: salīdzinot valsts sociālās aprūpes centru uzturēšanai plānoto izdevumu apjomu 2011. gadam ar 2008. gada finansējumu, izdevumi ir samazināti par 3,35 miljoniem latu jeb 14 procentiem. Viena klienta uzturēšanai mēnesī izlieto vidēji 313 latu. Ir samazināts arī darbinieku skaits (par 488,35 amata vienībām). «Tomēr jāuzsver, ka, neskatoties uz izdevumu samazinājumu, ir izdevies saglabāt nemainīgu pakalpojumu pieejamību, jo nav samazināts valsts finansēto klientu vietu skaits.»
Latvijā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus valsts institūcijās saņem 5624 personas, no kurām 602 ir bērni.