Pretrunīgas prognozes par lata stabilitāti

Divi ietekmīgi starptautiski finanšu avoti gandrīz vienlaikus izvirzīja pretrunīgas prognozes par lata stabilitāti. Starptautiskās investīciju bankas RBC Capital Markets un Barclays Capital uzskata, ka lats tiks devalvēts, bet starptautiskā reitingu aģentūra Moody"s domā, ka latu izdosies noturēt.

Lai gan Latvijas valstsvīri pārliecinoši stāsta par lata stabilitāti, starptautiskas finanšu organizācijas ik pa laikam ielej darvas karoti saldo runu medus podā. Pāris dienu laikā apsvērumus par lata stabilitāti vai iespējamo devalvāciju pauda gan divas starptautiskas investīciju bankas – RBC Capital Markets un Barclays Capital –, gan starptautiskā reitingu aģentūra Moody"s, gan Zviedrijas Swedbank, gan biznesa laikraksts Financial Times. Daļa starptautisko ekspertu ir pārliecināti, ka lats tiks devalvēts un tas ir tikai laika jautājums, citi uzskata, ka Latvijai izdosies izvairīties no devalvācijas. Neatkarīgās aptaujātie vietējie finanšu eksperti uzsver, ka, devalvējot latu, cilvēku pirktspēja samazinātos vēl vairāk, jo liela daļa importa preču kļūtu dārgākas un tas pats notiktu ar Latvijā ražotām precēm, kuru ražošanā tiek izmantotas ārzemēs iepirktas izejvielas.

Prognozē 15–30%

Starptautiskās investīciju bankas RBC Capital Markets un Barclays Capital prognozē, ka Latvija nākamgad devalvēs savu nacionālo valūtu latu vismaz par 15 procentiem, lai veicinātu eksportu un ierobežotu budžeta deficītu. "Latvija var devalvēt savu valūtu jebkurā brīdī, jo tā vienkārši vairs nevar atļauties apgriezt savu budžetu vēl vairāk," teica RBC Capital Markets augošo tirgu stratēģis Naidžels Rendels. Pēc viņa prognozēm, lata vērtība nākamo sešu mēnešu laikā, iespējams, var samazināties pat par 30 procentiem. Arī Barclays Capital augošo tirgu valūtas stratēģijas speciālists Kūns Čovs atzina – ir ļoti liela iespēja, ka devalvācija notiks, bet pašlaik esot grūti noteikt konkrētu datumu.

Zviedrijas banka Swedbank atzinusi, ka gatavojas lata devalvācijai 15 procentu apmērā. Kaut arī Swedbank nav oficiālas nostājas par iespējamo valūtu devalvāciju Baltijas valstīs, banka savu darbības plānojumu balstot uz šādu iespēju.

Latu noturēšot

Savukārt starptautiskā reitingu aģentūra Moody"s pēc piektdien valdībā panāktās vienošanās par nākamā gada budžeta konsolidāciju par 500 miljoniem latu secināja, ka Latvijas izredzes uz atveseļošanos un lata stabilitātes nostiprināšanos nemaz nav tik sliktas. "Mēs ticam, ka dažādu iemeslu dēļ Latvijai nav negaidītu risku attiecībā uz valūtu vai banku sektoru," sacīja Moondy"s pārstāvis Kenets Orčards. "Vēl jo vairāk, Eiropas Savienība demonstrējusi vēlmi sniegt papildu finanšu atbalstu, kas nepieciešams, lai palīdzētu novērst devalvāciju." Tomēr arī Moody"s pilnībā neizslēdz lata devalvācijas iespēju, ja tiks realizēts B scenārijs. "Šajā scenārijā nevar izslēgt devalvāciju, lai gan tas varētu notikt pēc vairākiem gadiem," piebilda K. Orčards.

Arī biznesa laikraksts Financial Times savā blogā FT Alphaville pozitīvi vērtē Latvijas valdības spēju vienoties par budžetu atbilstoši SVF prasībām un Latvijas Bankas veikto intervenci. Tas, viņuprāt, ir palīdzējis nomierināt situāciju tirgū.

Rezervju pietiekot

Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) joprojām ir pārliecināts, ka runām par lata devalvāciju nav nekāda pamata, jo Latvijas budžets ir balstīts uz lata stabilitāti un pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu.

***

VIEDOKĻI

Mikaels Volfs, Swedbank grupas vadītājs:

– Mēs esam pārliecināti, ka gan Latvijas valdība un centrālā banka, gan Eiropas Savienība un Starptautiskais valūtas fonds turpina pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai atjaunotu Latvijas ekonomikas stabilitāti. Varam novērot, ka Latvijas valdība nesen veikusi aktivitātes šajā jomā atbilstoši SVF prasībām. Ko Swedbank ir teikusi – ka iekšējos stresa testos, ko mēs vienmēr esam veikuši, ir iekļauta arī potenciāla devalvācija, un tas ir kaut kas, kam mums ir sagatavotība, lai tiktu galā. Jebkurai kompānijai vajag veidot šāda veida scenāriju plānošanu – ne tikai par devalvāciju –, lai būtu pārliecība, ka bizness paliks spēcīgs arī tādā gadījumā, ja laiki kļūtu sliktāki.

Jānis Spriņģis, Hipo fondu aktīvu pārvaldes daļas vadītājs:

– Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Šobrīd iekšējās devalvācijas process norit pilnā sparā, tāpēc būtu bezjēdzīgi to nenovest līdz galam un pie reizes arī devalvēt Latvijas latu. Ja pēc iekšējās devalvācijas procesa notiktu vēl lata devalvācija, Latvijas iedzīvotāji būtībā ciestu divreiz. No sākuma viņu pirktspēja būtu samazināta iekšējās devalvācijas rezultātā, samazinoties algu un cenu līmenim. Pēc tam, devalvējot latu, cilvēku pirktspēja samazinātos vēl vairāk. Liela daļa importa preču (piemēram, medikamenti) kļūtu dārgākas, tas pats notiktu ar Latvijā ražotām precēm, kuru ražošanā tiek izmantotas ārzemēs iepirktas izejvielas.

Ainārs Ozols, SEB bankas prezidents:

– Šajos jautājumos SEB grupa vadās pēc Latvijas valdības uzņemtā kursa strukturālo reformu veikšanā, lai nodrošinātu budžeta deficīta samazināšanu, pildot savu apņemšanos attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem. SEB grupai nav pamata šaubīties, ka šis uzdevums tiks veikts, saglabājot esošo lata piesaisti.