Arvien biežāk piederīgie atsakās no savu radinieku apbedīšanas, savukārt valsts un pašvaldību starpā nav vienprātības, kuram un par kādu naudu šī problēma būtu jāatrisina, ziņo LNT raidījums «Top 10»
Kāds Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikā miris pacients kopš februāra sev nerod mūža mājas. Ir pagājusi ziema, arī vasara cauri, klāt jau rudens, bet nelaiķis joprojām guļ Patoloģijas centra saldētavā. Mirušā 30 gadīgais dēls savā iesniegumā raksta, ka atsakās apglabāt savu tēvu līdzekļu trūkuma dēļ. «Sociālais dienests atteica pabalstu tēva bērēm, jo tēvam nebija personas koda un deklarētās dzīves vietas, viņš dzīvoja ar PSRS pasi, pēdējos 20 gadus tēvs ar piederīgajiem nekontaktējās. Lūdzu Jūs organizēt tēva apglabāšanu,» rakstīts iesniegumā.
«Piederīgie atnāk, nokārto formalitātes, saņem miršanas apliecību, iezārko, atnes drēbes – viss notiek līdz mirklim, kad jāņem ārā. Tad viņi vairs nepiedalās šajā procesā un neapbērē šo savu piederīgo,» par šādiem gadījumiem, kas notiek arvien biežāk, stāsta Pataloģijas centra direktors Andris Šmits.
Līdzās jau minētajam nelaiķim morgā aizmirsta guļ arī kāda pirms pusotra mēneša mirusi sieviete. Arī viņu dēls atteicies apglabāt, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Taču Patoloģijas centra direktoram, darbojoties gluži kā izmeklētājam, izdevies noskaidrot, ka šī ģimene no valsts ir saņēmusi bēru pabalstu 174 latu apmērā. Nauda gan izsniegta mirušās šķirtajam vīram, ne dēlam. Uzskatot, ka nauda tikusi izkrāpta, Patoloģijas centrs vērsies policijā.
Nelaiķes šķirtais vīrs «LNT Top 10» skaidroja, ka par saņemto naudu pircis zārku, nelaiķei drēbes, bijuši vēl citi bēru izdevumi. Palikušos 40 latus atdevis mirušās dēlam, lai izvadītu pēdējā gaitā. Bet līdz bēru ceremonijai nelaiķe tā arī netika aizvesta.
Patoloģijas centra direktors ir izmisumā, stāsta – ja piederīgie ir atteikušies apbedīt mirušo, ir pamats uzskatīt, ka aizgājējs ir bezpiederīgais. Tādā gadījumā apbedīšana jāuzņemas pašvaldībai. Nu jau ilgāk nekā pusgadu mirušais Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas pacients, ja no viņa ir attiekušies tuvinieki, zemes klēpī ir jāgulda Stopiņu novada pašvaldībai, jo tieši tur ir slimnīcas ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
Taču arī Stopiņu pašvaldība nav ar mieru tērēties šādu mirušo apbērēšanai. Tas gan vairāk esot principa, ne naudas vai trūkstošo kapa vietu jautājums. «Man ir jautājums – ja ir bezsaimnieka manta valstī – viss pieder valstij, bet, ja ir bezsaimnieka līķis, pieder pašvaldībai – vienīgais gadījums!» situāciju komentē Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs.
Kā zināms, uz Tuberkulozes slimnīcu ved pacientus no visas Latvijas un kontingents šeit mēdz būt raibu raibais – bezpajumtnieki, cietumnieki, no kuriem ģimenes novērsušās, tāpēc nereti ir gadījumi, kad tuvinieki atsakās viņus apglabāt. Kā šādā situācijā rīkoties, izrādās, normatīvajos aktos nemaz nav atrunāts.
«Mēs pašreiz strīdamies par gadījumu, kad līķis ir zināms konkrēts cilvēks - zināma pēdējā dzīvesvieta, piederīgie, kuri nav ar Stopiņiem saistīti. Kāpēc mums jāmaksā? Tāpēc, ka esat bagāti?!» savu viedokli skaidro Pumpurs. Stopiņu novada domes priekšsēdētājs saka – mums beidzot pacietības mērs ir pilns, tāpēc arī ietiepušies, un tā radās domstarpības ar Patoloģijas centru. «Stopiņu novada dome uzskata, ka tas ir jārisina valstiskā līmenī – ministriju starpā. Es piekrītu - varbūt Ministru kabineta noteikumi ir jāuzlabo, bet es netaisos kolekcionēt nelaiķus, kamēr notiks risinājums valstiskā līmenī,» sacīja Šmits.
Starp pašvaldību un ārstniecības iestādi radušās domstarpības drīz varētu tikt atrisinātas. Nolemts grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ja mirušās personas piederīgie atsakās apbedīt mirušo, tad tas septiņu dienu laikā jādara tai pašvaldībai, kurā mirušais bijis deklarēts, vai tai, kur miršanas fakts ir konstatēts. Tas gan neļaušot mirušā tuviniekiem izvairīties no atbildības.
«Tas, protams, uzliek papildu pienākumus pašvaldībai, tie ir papildu izdevumi, bet gribam arī paredzēt, ka bezstrīdus regresa kārtībā šos līdzekļus, kas ir izmantoti konkrētās personas apbedīšanai, piedzen no radiniekiem. Tas attiecas arī uz mantojumu. Tā situācija jau nav normāla, ka radinieki savus tuviniekus neapglabā, negribam, lai tas ietu plašumā,» skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš.