NATO virsnieki mācās Latvijā
Latvija ir pirmā dalībvalsts, kurā pēdējo 15 gadu laikā NATO rīko augsta līmeņa militārpersonu mācības. Tādas reizi gadā Latvijā notiks līdz pat 2016. gadam. Šādu iespēju nav panākusi neviena no abām mūsu kaimiņvalstīm – ne Igaunija, ne Lietuva.
Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar preses konferencē uzsvēra vairākus būtiskus šo mācību aspektus: pirmkārt, šī ir pirmā reize kopš 2006. gada NATO samita, kad Latvijā pulcējas tik daudz augsta līmeņa NATO amatpersonu, otrkārt, NATO vingrinājumos Latvijā iesaistīti arī civilie partneri, jo šī sadarbība kļūst arvien būtiskāka, treškārt, vingrinājumos piedalās arī Krievijas pārstāvji.
Mācību mērķis vairākumam Latvijas iedzīvotāju, visticamāk, būs neinteresants, un to varētu formulēt pietiekami īsi: apmācīt augstākos virsniekus vai šīm dienesta pakāpēm atbilstošus civilos darbiniekus NATO operāciju plānošanai un vadīšanai alianses štābos; pilnveidot viņu prasmes un iemaņas, izspēlējot sarežģītus scenārijus; radīt vienotu izpratni par plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesu NATO dalībvalstu augstākā līmeņa personālam.
Tomēr Latvijas Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs brigādes ģenerālis Gundars Ābols Neatkarīgajai sacīja, ka mācību nozīme jāvērtē plašāk: «Tas ir liels pagodinājums Latvijai, ka esam atzīti par tik profesionāliem, ka varam uzņemt tik daudz augsta līmeņa NATO militāro vadītāju. Latvijas sabiedrībai ir laiks pamanīt, ka ne tikai mēs esam NATO, bet arī NATO valstis šeit augstā līmenī rīko savus vingrinājumus.» Mācības veicina arī Latvijas un Rīgas atpazīstamību, jo to dalībnieki šeit uzturas gandrīz divas nedēļas un par Vecrīgu un mūsu Operu esot sajūsmā.
G. Ābols piebilst, ka pēc Krievijas un NATO attiecību restartēšanas šis ir pirmais gads, kad NATO spēku pavēlniecība Eiropā uzaicinājusi mācībās piedalīties arī Krievijas ģenerāli. «Arī Latvijai tas ir perspektīvs signāls,» vērtē G. Ābols.
Divu nedēļu laikā notika divi vingrinājumi ar augsta līmeņa padomnieku piedalīšanos, kuros to dalībniekiem bija iespēja uzlabot izpratni par sadarbību starp civilo un militāro sfēru, jo pašlaik arvien vairāk apdraudējumu rodas civilajā dzīvē. G. Ābols norāda, ka sadarbība ar NATO Transformācijas pavēlniecību neaprobežojas vien ar šo mācību rīkošanu, bet turpinās arī Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, organizējot vairākus operacionālās plānošanas kursus.
Latvijas bruņotos spēkus diplomātiski uzslavēja arī NATO spēku Eiropā komandiera vietnieks Ričards Širefs, sakot, ka armija ierobežota budžeta apstākļos tomēr demonstrē izcilas spējas, un pateicās Latvijai par dalību starptautiskajās operācijās. Šāda līmeņa mācības mūsu valsts prestižam ir nozīmīgas, jo jāatgādina, ka aprīļa beigās Briselē NATO aizsardzības politikas plānošanas komitejas sēdē Latvija izpelnījās pārmetumus par samazināto aizsardzības budžetu. Pēdējā laikā no Aizsardzības ministrijas izskanējis brīdinājums, ka nākamgad, atstājot aizsardzības budžetu līdzšinējā apjomā, būtu jāpārskata Latvijas karavīru dalība starptautiskajā operācijā Afganistānā.