Repše: VID vadībā ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas

Finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš saskaņā ar valsts pārvaldes likumu pārņēmis savā kompetencē valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas organizēšanu, uzskata, ka VID vadībā ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, lai reorganizācijas rezultātā tiktu nodrošināta efektīvāka nodokļu iekasēšana.

Saskaņā ar likumu VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, tādējādi VID ģenerāldirektoram Dzintaram Jakānam ir jāpilda ministra rīkojumi, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis.

Kaut arī finanšu ministrs 14.oktobrī un vēlāk atkārtoti 19.oktobrī bija devis rīkojumu Jakānam "nekavējoties veikt visas nepieciešamas likumā noteiktās procesuālās darbības, lai nodrošinātu konkursu izsludināšanu uz VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem", FM rīcībā nav informācijas, ka šis rīkojums ir izpildīts.

Tagad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.pantam ministrs VID vadību lūdzis iesniegt paskaidrojumus par lietderības un juridiskajiem apsvērumiem, laikā no 15. līdz 19.oktobrim ieceļot VID pārvalžu direktorus vai to vietniekus, kas netika saskaņots ar finanšu ministru.

Jarockis atzīmēja, ka VID reorganizācijas ietvaros ir jāizsludina divi konkursi - uz VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā un Muitas pārvaldes direktora amatu, kā arī uz VID ģenerāldirektora vietnieka nodokļu jomā un Nodokļu uzskaites un piedziņas pārvaldes direktora amatu.

Pamatojot savu rīcību, Repše norāda, ka "cilvēkiem, kas kontrolē finanšu jomu, ir jābūt nevainojamai reputācijai. Ņemot vērā, ka dienesta līdzšinējā personālvadībā ir zināmas nepilnības, turklāt šodien darba tirgū ir daudz kvalificētu speciālistu, kuri palikuši bez darba, mans mērķis ir izvēlēties labākos kandidātus no maksimāli plaša pretendentu loka un tādējādi uzlabot dienesta darbu".

Repše "ir pateicīgs visiem VID darbiniekiem, kas apzinīgi pilda savus pienākumu arī samazinātā finansējuma ietvaros", taču uzskata, ka VID vadībā ir nepieciešamas būtiskās pārmaiņas.

Ņemot vērā, ka valstī strauji ir pieaugusi ēnu ekonomika, VID vadībai lielāka vērība ir jāpievērš lielajiem nodokļu maksātājiem, bet mazie uzņēmumi ir jāatslogo no pārmērīgā auditēšanas sloga. Turklāt VID jāveicina apkalpošanas serviss, kas būtu orientēts uz klientu, nodrošinot pilnvērtīgākas konsultācijas nodokļu maksātājiem, uzskata Repše.

Kā ziņots, Jakāns uzskata, ka situācijā, ja šobrīd jāatceļ visi oktobra vidū parakstītie rīkojumi, ar kuriem atbilstoši jaunajam VID struktūras modelim izveidotas sešas jaunas struktūrvienības un amatos pārcelti 468 darbinieki, tiek radīti draudi, ka VID no 1.novembra savas funkcijas veikt nevarēs.

Saskaņā ar 2009.gada 12.jūnija grozījumiem likumā par VID, kas paredz no 1.novembra likvidēt VID teritoriālās iestādes, un ievērojot ar FM saskaņoto VID reorganizācijas plānu, Jakāns 15.oktobrī parakstījis virkni rīkojumu, izveidojot sešas struktūras - Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldi, Nodokļu kontroles pārvaldi, Nodokļu maksātāju konsultāciju pārvaldi, Muitas auditu pārvaldi, Administratīvo pārvaldi, Sabiedrisko attiecību pārvaldi.

Atbilstoši jaunajai VID struktūrai ar VID ģenerāldirektora rīkojumu likvidēti divi VID ģenerāldirektora vietnieka amati.

Jakāns savu līdzšinējo vietnieku Vladimiru Vaškeviču iecēlis par jaunizveidotās Administratīvās pārvaldes direktoru, savukārt likvidēts VID ģenerāldirektora vietnieka amats, kura pārraudzībā līdz šim bija Informātikas pārvalde un Valsts amatpersonu datu administrēšanas pārvalde, un līdzšinējais VID ģenerāldirektora vietnieks Kaspars Čerņeckis pārcelts Iekšējā audita pārvaldes direktora amatā.

Līdz ar reorganizācijas īstenošanu likvidēts arī VID ģenerāldirektora vietnieka amats, kura pārraudzībā līdz šim bija Personāla un stratēģiskās attīstības pārvalde un Iekšējā audita pārvalde.

Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora amatā iecelta Inga Brutāne, kura līdz šim bija Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktore, Nodokļu kontroles pārvaldes direktora amatā iecelts Aigars Undzēns, kurš līdz šim bija Rīgas reģionālās iestādes direktors un līdz 1.novembrim paralēli turpinās pildīt Rīgas reģionālās iestādes direktora pienākumus, Nodokļu maksātāju konsultāciju pārvaldes direktora amatā iecelts Uģis Muskovs, kurš līdz šim bija Vidzemes reģionālās iestādes direktors un līdz 1.novembrim paralēli turpinās pildīt Vidzemes reģionālās iestādes direktora pienākumus.

Savukārt Muitas auditu pārvaldes direktora amatā iecelts Viktors Liepiņš, kurš līdz šim bija Rīgas muitas reģionālās iestādes direktors un līdz 1.novembrim paralēli turpinās pildīt Rīgas muitas reģionālās iestādes direktora pienākumus, bet Sabiedrisko attiecību daļas priekšnieka amatā iecelta Agnese Grīnberga, kura līdz šim bija Komunikācijas daļas priekšniece.

Muitas kriminālpārvaldes direktora amatā iecelts Ēriks Zaļenieks, kurš līdz šim bija Muitas kriminālpārvaldes direktora vietas izpildītājs un Izmeklēšanas daļas priekšnieks, savukārt Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktora amatā pārcelta Nelija Jezdakova, kura līdz šim bija VID ģenerāldirektora pirmā vietniece, Galvenās nodokļu pārvaldes direktore.

Par Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietas izpildītāju iecelta Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais