Nacionālās bibliotēkas sasaldētās grāmatas atgriežas bibliotēkas plauktos

Pēc pagājušajā vasarā notikušā negadījumā, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) galvenajā grāmatu krātuvē ielūza grīda un pagraba ūdenī iegāzās apmēram 1200 grāmatu, bibliotēkas speciālisti nu var dalīties unikālā pieredzē.

Pirmo reizi cietušo grāmatu restaurēšanā tika izmantota saldēšanas metode, un pretēji sākotnējām prognozēm iespieddarbus izdevās saglābt.

Sazinoties ar LNB sabiedrisko attiecību speciālisti Signi Valtiņu, Neatkarīgā uzzināja, ka no ūdens postījumiem izdevies izglābt visas grāmatas, pateicoties restauratoru ieteiktajai tehnoloģijai. Smagi cietušu grāmatu nebijis salīdzinoši daudz, bet vairākiem desmitiem tomēr nācies dažas nedēļas pavadīt saldētavā. Aukstumskapis, kurā grāmatas ārstēt, atrasts pie vienas no kolēģēm, viņa nosmēja. Restauratori ieteikuši, kādā temperatūrā un cik ilgi grāmatas tur turamas. Šo metodi – grāmatu žāvēšanu aukstumā – viņi pirms tam zinājuši tikai teorētiski, apgūstot no Čehijas Nacionālās bibliotēkas speciālistiem.

LNB blogā ķīmiķe eksperte Rudīte Kalniņa ir izstāstījusi, kā ūdenī izmirkušās, saplēstās un saburzītās grāmatas dakterētas: nepilnas trīs nedēļas tās turētas mīnus 20 grādu temperatūrā, katra grāmata bija atsevišķi ietīta filtrpapīrā, un to vāki nesalipa un nesakrāsojās. «Saldēšanas metodi izmantojām, jo laika apstākļi nebija piemēroti grāmatu žāvēšanai saulē. Pēc 18 dienām no saldētavas saņēmām sasalušas un jau krietni apžuvušas grāmatas,» raksta eksperte.

Žāvējot bojātos eksemplārus saules staros vai siltumā, viens cilvēks dienā varētu apstrādāt ne vairāk kā sešas līdz astoņas grāmatas, turklāt tās neizžūtu vienas dienas laikā. Taču pēc sasaldēšanas tikai dažām grāmatām papildus vajadzēja restauratoru palīdzību.

Atgādinām, ka pērnā gada 18. jūnijā LNB ēkā K. Barona ielā 14 grīda ielūza mitruma dēļ, apdraudot vēl 78 000 krātuvē esošo grāmatu, kas atradās iegruvuma tuvumā.