nra.lv eksperiments: cik maksā ar "taksi" aizbraukt līdz Rīgas lidostai

© nra.lv

Šķiet, nevienu vairs nepārsteidz incidenti, kuros iesaistīti taksometri — sākot ar savstarpējiem „takšu kariem” un beidzot ar iereibušu braucēju vai ārvalstnieku apkrāpšanu. Sarunas par to, cik tad īsti maksā brauciens ar kādu no Rīgas taksometriem, ilgst jau gadiem, bet tikmēr ārzemnieki gadu no gada šausminās: 100 lati par braucienu no lidostas "Rīga" līdz vecpilsētai — tas ir neticami dārgi pat pēc Londonas vai Parīzes mērogiem.

Zinātāji lēš, ka Rīgas takšos pastāv divi cenrāži: vieni tiek piemēroti vietējiem braucējiem, kuri puslīdz orientējas cenās, otri — ārzemju tūristiem, kuri visbiežāk spiesti vien izbrīnā ieplest acis un maksāt pieprasīto summu. Ne velti augustā Valsts policija sākta kriminālprocesu par gadījumu, kad kāds taksists par braucienu no Bolderājas līdz Rīgas centram no tūristiem pieprasīja 290 latus.

Tiesa, tūristi nav vienīgie uz kuru rēķina dažkārt cenšas iedzīvoties apķērīgi taksisti un mazākus vai lielākus incidentus ir nācies piedzīvot arī dažam labam pašmāju braucējam. Tādēļ, lai pārliecinātos par to, cik tad īsti maksā „privātā šofera” pakalpojumi, nra.lv izlēma veikts eksperimentu, noskaidrojot, ar kādu summu, servisa līmeni un vadītāja profesionalitāti var rēķināties pasažieris, kurš izvēlējies braucienu „bēdīgi slavenajā” maršrutā Rīgas centrs- lidosta „Rīga”.

Eksperiments būtība: izvēloties piecas taksometru firmas, nra.lv veica piecus identiskus braucienus no viesnīcas „Latvija” līdz lidostai „Rīga”, vērtējot gan cenu, gan servisu. Ar visiem taksometriem maršruts tika veikts brīdī, kad satiksmes intensitāte bija samērā mierīga, kas visiem „konkursantiem” nodrošināja vienādus nosacījumus.

Firmas nosaukums: Lady taxi

Maksa par braucienu: 8,71 Ls

Automašīnas komforta līmenis: augsts

Vadītāja saskarsmes kultūra: ļoti patīkama

Pie firmas „Lady taxi” automašīnas stūres sēž smaidīga meitene, kura apvaicājas vai mēs steidzamies un lēnām dodas ceļā. Uz priekšējā paneļa pamanu vizītkarti, kas ikvienam klientam, drošs paliek nedrošs, ļauj piefiksēt vadītājas vārdu. Taču šajā agrajā rītā Elīnas (vārds mainīts) vizītkarte man kalpo kā „špikeris”, jo es pēkšņi atceros, ka šodien taču „Elīnas”! Meitene pasmaida un, saņēmusi manus apsveikumus, pasniedz konfekšu kasti. Lai saldāks brauciens!

Stereotipi dara savu un es biju gaidījusi, ka „šoferim svārkos” ceļš līdz lidostai aizņems vairāk laika nekā vīrietim, taču šoreiz esmu maldījusies. Elīna ir prasmīgs braucējs: viņa nekur nesteidzas, taču lieki arī nekavējas, palaiž visus gaidītājus, nedusmojas par „priekšā līdējiem” un nebaidās iespiest „gāzi grīdā”, kad luksofors sāk mirkšķināt dzelteno aci.

Elīna stāsta, ka „Lady taxi” pārsvarā izmantojot sievietes ar bērniem, kurām patīkot rāmāks braukšanas stils un iejūtība pret raudošiem vai niķīgiem bērniem. Šī, starp citu, ir atziņa, ko esmu dzirdējusi arī no saviem paziņām. Kāda mana draudzene, būdama stāvoklī, izmantoja tikai „Lady taxi” pakalpojumus, jo sliktas pašsajūtas gadījumā sieviete šoferis apturot mašīnu bez liekas tielēšanās.

Sliktākais, kas man jāsaka „Lady taxi” sakarā, ir brauciena cena, kas galu galā izrādījās augstāka nekā citu kompāniju prasītā samaksa par analogu braucienu. Taisnības labad gan jāsaka, ka pie šīs situācijas daļēji esmu vainojama es pati. Taču to es uzzinu tikai brauciena beigās. Netālu no galamērķa Elīna pēkšņi vaicā, kādēļ esmu izsaukusi „Lady taxi”, izmantojot izziņu dienesta 1188 pakalpojumu? Atbildu, ka tāda konkrēta iemesla man nemaz nav un vaicāju — vai tad tam ir kāda nozīme? Elīna apstiprina: jā, tagad man par vienu nobraukto kilometru būs jāmaksā par pieciem santīmiem vairāk nekā tad, ja taksometrs tiktu izsaukts caur „Lady taxi” centrāli. Uz aptuveni 20 nobrauktajiem kilometriem starpība būšot vismaz lats. Lai gan Elīna „cenu trika” būtību tā īsti nemāk izskaidrot, noprotu, ka 1188 ņem „nopietnu” komisiju no tām taksometru firmām, kuras klients atrod ar 1188 starpniecību. Ja ņem vērā to, ka neviens mani par šādu lietu kārtību nebrīdināja un to, ka jau tā esmu samaksājusi ap 40 santīmiem par zvanu uz 1188 izziņām, šāda rīcība mani pamatīgi sadusmo!

Firmas nosaukums: Baltic Taxi

Maksa par braucienu: 6,68 Ls

Automašīnas komforta līmenis: ļoti augsts

Vadītāja saskarsmes kultūra: ļoti patīkama

No lidostas „Rīga” uz pilsētas centru izlemju doties, izmantojot jaunā „Baltic Taxi” pakalpojumus. Sīkums, bet patīkami — līdzās taksim stāvošais vadītājs man atver mašīnas durvis, pagaida, kamēr iekāpju un tik pat eleganti tās aiztaisa, novēlot patīkamu ceļu. Tikmēr otrs šoferis jau ieņēmis savu vietu pie stūres un vaicā, kā vēlos braukt — „pēc skaitītāja” vai izmantojot fiksēto piedāvājumu „9 lati uz jebkuru vietu Rīgas robežās”. Abi kopā nospriežam, ka šajā stundā pilsētas tuvējais centrs ir sasniedzams bez liekas kavēšanās sastrēgumos, tādēļ brauciens „pēc skaitītāja” noteikti būs lētāks par 9 latiem. Kad esam izbraukuši no lidostas stāvvietas, vadītājs man izstāsta par laika apstākļiem un kā no grāmatas nober to reisu sarakstu, kas šodien kavējas miglas dēļ.

Braucienu patīkamu padara arī „svaigais” jaunas automašīnas salons, solīdā šofera uniforma un saviesīgā saruna. Aizpļāpājamies par aviāciju, par bezbailīgajām stjuartēm, par atbildīgajiem pilotiem un par manu nespēju pārvarēt lidojuma bailes. Kad esmu nonākusi galā, šoferis man jau ir izstāstījis divus labus veidus kā pārvarēt bailes lidot un iedrošinājis uzticēties aviācijas tehnikai, kuru viņš — kā cilvēks ar augstāko tehnisko izglītību — uzskata par praktiski ideālu.

Firmas nosaukums: Alviksa

Maksa par braucienu: 5,49 Ls

Automašīnas komforta līmenis: ļoti zems

Vadītāja saskarsmes kultūra: nulles līmenī

Kurš gan nav dzirdējis stāstus par taksometru firmu „Alviksa”, kuras pakalpojumi jau vairākus gadus „tautas folklorā” tiek dēvēti par vislētākajiem. Jāatzīst, ka šo mītu apliecināja arī nra.lv veiktais eksperiments. „Alviksa” līdz lidostai „Rīga” mācēja aizvizināt par vislētākajām naudām, vismaz to taksometru konkurencē, kurus „inspicēja” nra.lv. Tiesa, par lētāko šo braucienu var nosaukt ar vairākiem „bet”. Pirmkārt, starpība ar nākamo lētāko piedāvājumu bija vien 90 santīmi, kas āri vien saruka līdz 40 santīmu starpībai, jo „Alviksas” šoferis, iepretim visiem pārējiem vadītājiem, demonstratīvi paziņoja, ka viņam nav 50 santīmu, ko izdot no 6 latiem. Turklāt jāpiebilst, ka „Alviskas” šoferi, vismaz kā liecina mana pieredze, diezgan regulāri mēģina nopelnīt „kādu lieku kapeiku”, pēc brauciena „izspiežot” no klientiem tējas naudu.

Tāpat jāatzīst, ka lētākais brauciens nozīmē arī zemāku komforta līmeni un apkalpošanas kultūru. Lai gan „Alviksas” automašīnā, pašā redzamākajā vietā atradās zīme, kas aizliedz smēķēt salonā, sajūta tomēr bija tāda, it kā visu iepriekšējo nakti kāds to vien darījis kā kūpinājis mašīnā cigareti. Kopumā mašīnas salonu varu saukt par diezgan nolaistu, sen mazgāšanas līdzekļus un putekļu sūcēju neredzējušu, bet šoferi — par nīgru tipu, kurš ne vien nepārmija ar mani ne pušplēsta vārda, bet arī pagrieza skaļāk radio tieši tajā brīdī, kad es atbildēju uz mobilā telefona zvanu.

Taču, lai kā arī būtu, iespējams, vairums klientu visas šīs sīkās nebūšanas uzskatīs par mazsvarīgām, jo, galu galā, visu nosaka cena, kas „Alviksas” pakalpojumiem ir tiešām konkurēt spējīga.

Firmas nosaukums: Taxi SOS

Maksa par braucienu: 6,40 Ls

Automašīnas komforta līmenis: zems

Vadītāja saskarsmes kultūra: uzteicams mēģinājums runāt latviski

Vienīgais, ko varu teikt par braucienu ar šo taksometru ir tas, ka cena nebija īpaši augstāka kā „Alviksai”, automašīnas salons — neglābjami nolietots, taču visā visumā tīrs, savukārt vadītājs — treniņtērpā tērpies krievu tautības vīrietis, kuru varu uzteikt par mēģinājumu pārvaicāt brauciena galamērķi latviešu valodā. Principā, cenas un komforta ziņā nedaudz zem vidējā, taču kopumā pieņemami.

Eksperimenta turpinājumu, kā arī Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas un taksometru izziņas dienesta vadības komentārus lasiet pēc nedēļas nra.lv

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais