Saskaņā ar datiem, kas iegūti, izmantojot datorapdraudējumu uzraudzības un ātrās reaģēšanas mākoņsistēmu Kaspersky Security Network, Kaspersky Lab antivīrusu risinājumu mājas lietotāji Latvijā tiek pakļauti pikšķerēšanas mēģinājumiem vidēji divas reizes mēnesī.
Pikšķerēšanu izmanto konfidenciālu datu iegūšanai: kibernoziedznieki izveido viltus mājaslapu, kas izskatās tieši tāpat kā bankas, pasta pakalpojuma, sociālā tīkla vai cita populāra resursa tīmekļa vietne. Pēc tam blēži cenšas krāpnieciski panākt, lai lietotājs apmeklētu viltoto mājaslapu un ievadītu tajā savu konfidenciālo informāciju, piemēram, lietotājvārdu, paroli vai PIN kodu. Izmantojot šos datus, hakeri zog naudu no to lietotāju kontiem, kuri uzķērušies uz āķa, vai izsūta viņu vārdā surogātpastu.
«Visbiežāk ļaundari veido pikšķerēšanas vietnes, kas ir līdzīgas populāriem pasta pakalpojumiem, piemēram, Mail.ru. Tam popularitātes ziņā seko sociālais tīkls «VKontakte» un citi līdzīgi resursi. Trešajā vietā ir mājaslapas, kas piedāvā viltotus antivīrusus un citas populāras programmatūras. Ceturtajā pozīcijā ir krāpnieciskās vietnes, kurās lietotājam piedāvā uzzināt nākotnes pareģojumus, izmantojot viņa vārdu, kas jānosūta īsziņā. Šo sarakstu noslēdz mājaslapas, kas veltītas elektroniskajai Forex tirdzniecības sistēmai un citiem līdzīgiem finanšu resursiem,» saka Kaspersky Lab vadošais antivīrusu eksperts Sergejs Golovanovs.
Kaspersky Lab sniedz padomus, kā nekļūt par pikšķerēšanas upuri:
· Piesardzīgi izturieties pret paziņojumiem, kuros tiekat aicināts norādīt savu personisko informāciju. Ja saņemat vēstuli, ko it kā atsūtījusi banka, piezvaniet uz banku un noskaidrojiet, vai tā tiešām ir sūtījusi jums e-pastu.
· Neaizpildiet pa e-pastu saņemtas anketas, kurās ir jāievada personas dati. Šādu informāciju var droši ievadīt tikai aizsargātās vietnēs. Pārliecinieties, ka tās adrese sākas ar «https://» un pārlūka loga labajā apakšējajā stūrī atrodiet piktogrammu, kas izskatās pēc aizslēgtas piekaramās slēdzenes. Divreiz uzklikšķiniet uz slēdzenes ikonas un pārbaudiet, vai drošības sertifikātā norādītā adrese sakrīt ar tekstu pārlūka adrešu joslā.
· Pārliecinieties, ka jūsu antivīrusu risinājums spēj bloķēt pāreju uz pikšķerēšanas vietnēm, vai instalējiet interneta pārlūku, kas ir aprīkots ar pikšķerēšanas filtru.
· Regulāri pārbaudiet savu bankas kontu stāvokli (ieskaitot kontus, kam ir piesaistītas debetkartes un kredītkartes), kā arī izsūtītās ziņas sociālajos tīklos.
· Rūpējieties par to, lai jūsu datorā vienmēr būtu instalēta interneta pārlūka jaunākā versija un visi drošības atjauninājumi.