Šodien notiks valdības komitejas ārkārtas sēde, kurā skatīs Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2010.gada domstarpību un vienošanās protokolu.
Vienošanās protokols starp valdību un pašvaldībām vienmēr tiek iekļauts valsts budžetu pavadošajos dokumentos, un tajā tiek atrunāti visi svarīgākie jautājumi, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcija starp valsti un pašvaldībām.
Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apšauba Finanšu ministrijas (FM) veiktās nodokļu ieņēmumu prognozes 2010.gadam, iepriekš pēc tikšanās ar FM paziņoja pašvaldību pašvaldības.
Pašvaldību savienība FM prognozes pašvaldību ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) uzskata par nereālām un aiz ministrijas solījumiem saskata FM vēlmi atņemt pašvaldībām reālu naudu, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu pašvaldību budžetos no 83% uz 80%, kas būtiski pasliktinās pašvaldību budžeta situāciju.
Līdz ar to LPS nepiekrīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas pārdalei par labu valsts budžetam.
Kopējo IIN prognozi 2010.gadam FM plāno 779,3 miljonu latu apmērā, ziņo LPS pārstāvji. Ja IIN sadalījums pašvaldību un valsts budžetā tiks noteikts attiecīgi 83% un 17%, tad ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN FM prognozē 646,82 miljonu latu apmērā. Ja šīs sadalījums tiks noteikts attiecīgi 80% un 20%, tad ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN FM prognozē 623,44 miljonu latu apmērā. No nekustamā īpašuma nodokļa FM prognozē pašvaldību ieņēmumus 60,56 miljonu latu apmērā, tajā skaitā 39,04 miljonus latu no nodokļa par zemi un 21,52 miljonus latu no nodokļa par ēkām.
LPS uzskata, ka lielākos papildu ieņēmumus valsts konsolidētajā budžetā plānots gūt no sociāli mazaizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem un konceptuāli ir pret šādu rīcību.
Latvijas Pašvaldību savienība arī nolēmusi konceptuāli neatbalstīt nodokļu politikas izmaiņu virzību, kas paredz lielākos papildus ieņēmumus valsts konsolidētajā budžetā gūt no sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.
Valdības piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas paredz paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot tajā kapitāla ienākumus (saņemtās dividendes aplikt, sākot ar 2010.gadu) un piemērojot nodokļa likmi 10%.
Aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumu no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, piemērojot nodokļa likmi 10%, samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo summu no 4000 latiem līdz 2000 latiem gadā par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, saglabājot neapliekamo summu 4000 latu gadā par ienākumiem no lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
Tāpat plānots paaugstināt nodokļa likmi līdz 23% pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, aplikt ar nodokli dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei, kā arī pagarināt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa par attaisnotajiem izdevumiem atmaksas termiņu no 3 mēnešiem līdz 12 mēnešiem.
Vienlaikus tiks paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem līdz 500 latiem ietur, izmaksājot laimestu.
Tiks samazināts darba devēja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo dāvanu apmēru no minimālās mēnešalgas līdz 0 latu, ar 2010.gada 1.janvāri samazināts atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 25 latiem mēnesī (daudzbērnu ģimenēm 35 lati), kā arī samazināts nodokļa maksātāja neapliekamais minimumu līdz 25 latiem mēnesī.
Plānots aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa likme tiks paaugstināta līdz 1,5% zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkā, nodokļa likmes paaugstināšana līdz 3% neapstrādātai lauksaimniecības zemei, minimālā nodokļa maksājums tiks noteikts 5 lati par katru objektu. Tāpat plānota ar nodokli apliekamo objektu loka paplašināšana ar inženiertehniskajām būvēm, kā arī ar nodokli apliekamo objektu loka paplašināšana ar dzīvojamām mājām.
LPS uzskata, ka fiskālais ieguvums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu palielināšanas ir pārvērtēts.
Savukārt FM iepriekš pēc tikšanās ar Pašvaldību savienību akcentēja LPS gatavību sadarboties ar ministriju sociāli jūtīgo sabiedrības grupu aizsardzībai.
Kā aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis, tikšanās laikā abas puses vienojušās, ka krīzes apstākļos gan valdība, gan LPS turpinās "plecu pie pleca strādāt", lai aizsargātu sociāli jūtīgās sabiedrības grupas.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Ministru kabinets panāca nepieciešamās vienošanās par nākamā gada valsts budžetu un galvenajiem izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas virzieniem.
Pasākumi nodrošināšot nākamā gada budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu, kā to nosaka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi ietver gan valsts budžeta izdevumu samazināšanu par aptuveni 305 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par aptuveni 185 miljoniem latu caur nodokļu politikas izmaiņām, kā arī nenodokļu ieņēmumu palielināšanu par 18 miljoniem latu.
Tādējādi valsts kopbudžeta ieņēmumi tiek plānoti 3,73 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,33 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 600 miljoniem latu lielāki.
Centrālās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 5,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pašvaldību - apmēram 1,8% no IKP.
Pēc Eiropas Komisijas korekcijām budžeta deficīts varētu palielināties vēl par 1,5%, bet kopējais noteikti nepārsniegs 8,5% no IKP.
Tiek plānots, ka budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts līdz 28.oktobrim.