Latvijā pašnāvības izdara vidēji 500 cilvēku gadā. Šā gada pirmajā pusgadā pašnāvību skaits sasniedzis 289 (pērn attiecīgi 260). Mediķi brīdina, ka izteikta riska grupa ir jauni vīrieši ar lielām kredītsaistībām, kuras viņi nespēj atmaksāt.
Visbiežāk cilvēki dzīvei punktu pieliek pakaroties, turklāt rudens un ziema provocē šādu vēlmi.
Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu rīkoja akciju Tas, kā tu jūties, ir svarīgi!. Tajā noskaidrojās, ka viena no būtiskākajām problēmām ir sapratnes, ieinteresētības un atbalsta trūkums potenciālā pašnāvnieka draugu vidū un ģimenē. Cilvēki nespēj noticēt, ka tuvinieks tiešām izdarīs ko tādu, turklāt neprot adekvāti novērtēt bīstamos simptomus. Akcijas laikā izteiktie iedzīvotāju viedokļi liecina, ka pieaug cilvēku izolētība un atstumtība, īpaši lauku reģionos. Tur cilvēki paliek vieni ar savu izmisumu un nesaskata iespēju saņemt atbalstu.
Krīžu un konsultāciju centra direktore Dace Beināre uzskata: "Sabiedrības garīgās veselības jautājumi ir īpaši aktuāli tagad, kad dzirdam par pieaugošo pašnāvību skaitu. Ir svarīgi iedzīvotājiem sniegt emocionālu atbalstu, lai mūsu sabiedrība spētu pārvarēt sociālekonomisko krīzi." Viņasprāt, būtu nepieciešams veicināt brīvprātīgo kustību un nevalstisko organizāciju darbību, lai cilvēki varētu palīdzēt cits citam – ne visiem pašlaik ir pa kabatai maksāt psihologam. Diemžēl nevalstiskajām organizācijām, kuras līdz šim Rīgā sniegušas psiholoģisko atbalstu iedzīvotājiem, nākamajā gadā būtiski tiks samazināts finansējums. Valstij nav plāna, kā atbalstīt to pieaugušo cilvēku daļu, kuru garīgā veselība pasliktinās, konstatē D. Beināre. Rīgas dome ir izteikusi solījumu finansiāli atbalstīt diennakts krīzes telefona darbību, jo tas tika pārtraukts līdzekļu trūkuma dēļ.
Latvija pašnāvību skaita ziņā ir 4. vietā Eiropas Savienībā aiz Lietuvas, Ungārijas un Slovēnijas, savukārt pasaulē – 8. vietā. Lielākoties labprātīgi no dzīves šķiras ekonomiski aktīvi, vientuļi un neprecēti cilvēki, pēdējā laikā – vīrieši vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Pašnāvnieku pēcnāves vēstulēs biežāk minēts iemesls – kredītsaistības un bezdarbs. Jau 2008. gadā policijā atzina, ka arvien vairāk nākas izmeklēt nāves gadījumus, kuros cilvēks šķīries no dzīves, neredzot iespēju, kā samaksāt parādu bankai. Līdzīga tendence bija vērojama hipotekārās krīzes laikā Somijā. Psihiatri norāda, ka cilvēki bez noslieces uz depresiju tā tik un tā nerīkotos, tāpēc apkārtējiem ir svarīgi saprast, kādas sekas var būt kolēģa, radinieka, paziņas ilgstoši nomāktam garastāvoklim. "Sabiedrībai kopumā nepieciešams mācīties jaunus veidus, kā izturēties citam pret citu. Nereti tieši pazemojoša un agresīva attieksme ir tā, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēku garīgo veselību, spēju rīkoties un tikt galā ar ikdienas stresu," vērtē D. Beināre.
***
UZZIŅAI
- Krīzes telefons 67222922 darbojas no pulksten 9 līdz 22. Arī mobilo sakaru operators Bite saviem abonentiem piedāvā bezmaksas zvanus pa krīzes tālruni 27722292.
- Par pašnāvības risku liecina runāšana par nāvi, detalizētām pašnāvības izdarīšanas metodēm vai sevis ievainošanu; pēkšņas izmaiņas no bēdīga garastāvokļa uz mierīgu – cilvēks pieņēmis lēmumu, kā beigt dzīvi; lietu nokārtošana.
- Lielāks risks pašnāvību izdarīt ir personām ar psihiskiem traucējumiem; ar iepriekšējiem pašnāvības mēģinājumiem; vientuļiem, šķirtiem cilvēkiem; bez darba palikušajiem, sociāli izolētajiem.
- Latvijā 2007. gadā tika izdarītas 453 pašnāvības, 2008. gadā – 527 pašnāvības.