Lauku pašvaldībās papildus apkures tarifu pieaugumam un hroniskajiem parādiem siltuma nodrošināšanas problēmas padziļinās arī gaidāmā simtlatnieku brīvlaišana. Izsīkstot bezdarbnieku valsts atbalsta programmai, vairs nebūs kas par brīvu zāģē un skalda malku pagastu katlumājām.
Salīdzinot ar pavasari, kad Latvijas iedzīvotāju kopējais parāds par siltumu bija 40 miljoni latu, šobrīd situācija ir uzlabojusies – parāds sarucis zem 25 miljoniem. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš vērtē, ka tā patiešām ir laba ziņa – iedzīvotāji kļūst apzinīgāki. Tomēr kopējā atpalicība pēc maksājumu apjoma ir aptuveni divi mēneši. Pašvaldības un siltumuzņēmumi šo iztrūkumu sedz no iekšējām rezervēm, tērējot investīcijām un tehniskajai uzturēšanai iezīmēto naudu. «Tā ir tāda krievu rulete,» bažījas A. Salmiņš.
No lielajām pilsētām smagāk iet Daugavpilij, sasparojusies Valmiera un Rēzekne. Pašvaldību savienība vēsta, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, Daugavpilī pirms apkures sezonas parādi ir par 57% lielāki, Jūrmalā – par 24%, Rēzeknē – par 20%, Jēkabpilī – par 19%.
Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis atzīst, ka parādu summa ir milzīga un risinājums problēmai jāatrod nekavējoties: «Divus mēnešus lietas labā faktiski nekas nav darīts, jo politiķi bija aizņemti ar gatavošanos vēlēšanām.» Salīdzinot ar pagājušo gadu, vērojams kopējā parādu apjoma pieaugums par 25%.
Vienīgais vērā ņemamais panākums esot grozījumi likumā, kas ļauj mazos parādus – līdz 1500 latiem – tiesā skatīt rakstveida procesā. Savukārt ideja vismaz daļu naudas no parādnieku izsolīto dzīvokļu pārdošanas atvēlēt komunālo parādu segšanai ir iestrēgusi. A. Akermanis skaidro, ka šobrīd, izsolot kredītā pirktu dzīvokli, naudu paņem banka, kas paliek pāri – tiek Valsts ieņēmumu dienestam, bet siltuma piegādātāji paliekot tukšā. Asociācija arī cer uz izmaiņām dzīvojamo telpu apsaimniekošanas likumā, kas ļautu pret parādnieku vērsties tiesā jau pēc sešiem mēnešiem. Nav gan droši zināms, vai sagatavotos likumu grozījumu projektus pagūs pieņemt esošā Saeima. Ja nē, process ieilgs.
Nav zināms precīzi, cik liela, taču nozīmīga ir ļaunprātīgo nemaksātāju daļa: «Visas kārtis jauc ēnu ekonomika, kas iedzīvotājiem ļauj spekulēt ar trūcīgā statusu,» skaidro A. Akermanis. Daudzviet siltumuzņēmumi paši cīnās ar parādniekiem, un bieži vien gadās, ka, saņemot brīdinājumu par vēršanos tiesā, parādnieks atsūta izziņu par trūcīgā statusu, bet, kad lieta reāli draud nonākt tiesā, bez problēmām noliek uz galda 500, 1000 un pat 2000 latu.
Gadiem ilgi gandrīz par simbolu visas Latvijas komunālo parādu problēmai kalpoja Ugāles bams – daudzstāvu māju rajons, kas padomju laikā celts drenāžas cauruļu rūpnīcas strādnieku izmitināšanai Ugāles pagastā Ventspils novadā. No ēku sienām te joprojām spraucas laukā taupības krāsniņu skursteņi, taču šogad tie visticamāk nekūpēs. Nemaksātāju kļuvis mazāk. Novada mērs Aivars Mucenieks gan atzīst, ka parādnieku vidū joprojām mēdzot gadīties arī šķietami turīgi cilvēki ar dārgiem telefoniem un labām mašīnām: «Tādus tagad dodam uz tiesu.» Šobrīd par komunālo parādu piedziņu sākti astoņi procesi. Statistika liecina, ka pašlaik novadā nav apmaksāti rēķini 42% apmērā, veidojot aptuveni 50 000 latu lielu parādu. To ar kredīta palīdzību sedzot pašvaldība. Šobrīd kurināmais visai sezonai jau sarūpēts. Kur tas iespējams, sakrautas milzīgas šķeldas kaudzes, citur pie katlumājām savesti baļķi, ar ko nu kur tiek kurināts. Pie siltuma tiks gan maksātāji, gan nemaksātāji. Problēmas gan varētu rasties ar malkas sagatavošanu, jo tā dēvētā simtlatnieku programma, apcirpta par 20 latiem, novembrī vispār beigs darboties. Ja trīsmetrīgie baļķi līdz tam netiks sazāģēti, pašvaldībai nāksies algot strādniekus.