Saruna par Korāna latviskojumiem

© publicitātes foto

Trešdien, 21. septembrī, plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) notiks sarīkojums Kādēļ latviešiem vajadzīgs Korāns?, kurā diskutēsim par Korāna latviskojumiem, to iespaidu uz latviešu kultūru, valodu un vērtību sistēmu.

Pasākumā dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš dalīsies pārdomās par vairāk nekā desmit gadus ilgo darbu pie Korāna tulkojuma, par izaicinājumiem, grūtībām un gandarījumu, ko sagādājis šis process. Pieredzējušais tulks Boriss Manzerovs runās par problēmām, kādas rodas, strādājot ar arābu valodu, un kādas visticamāk piemeklē ikvienu, kurš arābu valodā rakstīto un runāto mēģina iztulkot latviski. Arābu kultūras centra priekšsēdētājs Hosans Abu Meri, pārstāvot Latvijā dzīvojošo arābu kopienu, no sava redzes punkta vērtēs Korāna iznākšanu latviski, tā lomu integrācijas procesā un tolerances veidošanā. No kristietības islāmā pārgājusi latviete Inese Tepeorena dalīsies ticības dzīves pieredzē kā arī mēģinās atbildēt uz jautājumu, vai tuvākā nākotnē varētu pieaugt islāmticīgo latviešu skaits? Bet to, vai iepazīšanās ar Korānu un tam sekojošie procesi varētu nopietni apdraudēt latvisko identitāti un Eiropas kristīgās vērtības, jautāsim luterāņu mācītājam un Lutera Akadēmijas pasniedzējam Guntim Kalmem.

Šogad, kad gandrīz vienlaikus ir iznākuši gan Imanta Kalniņa, gan Ulža Bērziņa Korāna latviskojumi, ir īstais brīdis, lai runātu par šo Austrumu kultūras stūrakmeni. Zinot, kādu iespaidu latviešu kultūrā, valodas attīstībā un domāšanā atstāja Bībeles un Gētes Fausta tulkojumi, gribas domāt par Korāna lomu mūsu dzīvē – par jaunvārdu paliekošu ienākšanu latviešu valodā, par ietekmi mūsu literatūrā, par iespēju labāk iepazīt visai maz zināmo islāma civilizāciju, par mošeju parādīšanos Rīgas panorāmā un islāma iedzīvošanos 21.gadsimta Latvijā.

Latvijā

Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.

Svarīgākais