Neiztiekot bez dažādām likstām, Baltijas jūrā noslēgusies starptautiskā militārā operācija Open Spirit 2011. Līdz nākamajam gadam jūras iemītnieki atkal var uzelpot, savukārt atbildīgās institūcijas Latvijas teritoriālo ūdeņu kartē sākušas iezīmēt vietas, kur spridzināšana tomēr nav vēlama vai pieļaujama tikai laikā, kad nenotiek aktīva zivju migrācija.
Jūras spēku flotiles komandieris Rimants Štrimaitis informē, ka jau šajā operācijā sākotnējie plāni koriģēti un, respektējot vides institūciju lūgumu, divos rajonos spridzināšana nav veikta. Jāatgādina, ka, iznīcinot līdzšinējos pasaules karos jūrā samestās mīnas un torpēdas, bojā iet arī zivis un citi jūras iemītnieki. Videi un zivju krājumiem nodarīto kaitējumu militāristi nav ar mieru kompensēt, taču tagad vismaz piekrituši sākt sarunas par spridzināšanu dabai un zvejnieku ienākumiem mazsāpīgākos laikos un vietās.
Kā informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Sandra Brāle, ieinteresētajām institūcijām nosūtīts lūgums sniegt savus komentārus un ierosinājumus.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste atzīst: «Normatīvos spridzināšanai nav noteikti nekādi būtiski aizliegumi, tāpēc šis mūsu savstarpējās attiecībās patiešām ir liels solis uz priekšu.» Atzinumi ir lūgti arī hidroekoloģijas institūtam un ornitoloģijas biedrībai. No zivju krājumu saudzēšanas viedokļa rekomendācijas armijai sniegs valsts zinātniskā institūcija Bior. Informācijas un datu analīzes nodaļas vadītājs Aleksandrs Kozlovskis vēsta, ka tās jau ir tapšanas stadijā: «Armijai ir jāmeklē iespējas mazināt kaitējumu!»
Būtiski ir arī saprast, cik konsekventi un plānveidīgi notiek jūras dzīļu attīrīšana no sprādzienbīstamajiem priekšmetiem. Proti, vai spridzināšana nenotiek tikai spridzināšanas pēc un vai šim darbam ir sistemātisks raksturs. Šī gada operācijā Irbes šaurumā tika atrasti un iznīcināti 47 objekti. R. Štrimaitis spriež, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem tas nav nedz daudz, nedz maz.
Taču kontekstā ar kopējo šajās dzīlēs izgāztās munīcijas daudzumu – 17 000 mīnu – panākumi neizklausās aplausu vērti.
Operācijas norisi šoreiz apgrūtinājuši vējainie laika apstākļi un sliktā redzamība zem ūdens. Turklāt vairāki operācijā iesaistītie kuģi cieta no tehniskām ķibelēm. Problēmas radās zviedriem, poļiem, bet norvēģiem, lai karakuģi iekustinātu, pat nācās vest rezerves daļas no mājām. Līdztekus remontdarbiem NATO karavīriem vajadzēja piedalīties arī citās nemilitārās aktivitātēs – bija jānoceļ no sēkļa zvejas kuģis Kate, jānogādā krastā divi jūrā iepūsti sērfotāji un pa starpu vēl jāceļ Mērsraga novada labklājība, tērējoties vietējās bodēs. Domes izpilddirektors Verners Veržbilovskis uzsver, ka lielākais ieguvums esot Mērsraga parādīšanās militāristu kartēs: «Daudzi nemaz nezināja, ka esam nopietna osta, kas spēj uzņemt vienlaikus 20 karakuģus?»