Gan šogad, gan nākamgad Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" samazinās reisu skaitu, kas saistīts ar valdības nevēlēšanos vienoties ar kompānijas privāto akcionāru – "Baltijas Aviācijas sistēmām" (BAS) par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, aģentūrai BNS pavēstīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.
Viņš atgādināja, ka otrdien, 13.septembrī, "airBaltic" atcēla 14 lidojumu, kas izraisīja lielu politiķu reakciju. Atceltie lidojumi gan ir ļoti neliela daļa no šajā gadā kopumā plānotajiem 55 tūkstošiem lidojumu.
Fliks uzsvēra, ka "airBaltic" ir nepieciešams kapitāls, lai attīstītos vai saglabātu esošās operācijas. "Valdība lēmumu par kapitāla palielināšanu ir vilcinājusi kopš šā gada marta, un nevēlēšanās vienoties ar privāto akcionāru ir acīmredzama. Valdības algotie konsultanti "Prudentia" nevarēja vienoties ar privāto akcionāru, jo "Prudentia" pēdējo divu nedēļu laikā nav tikusies, kontaktējusies vai komunicējusi ar BAS citā veidā," viņš norādīja.
Tādēļ, pēc "airBaltic" vadītāja teiktā, aviokompānija samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem novembrī un par 723 lidojumiem decembrī salīdzinājumā ar 2010.gadu. 2012.gadā "airBaltic" plāno 45 517 lidojumu, kas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka vidēji "airBaltic" 2012.gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad. Fliks paskaidroja, ka šis samazinājums ir tieši saistīts ar vilcināšanos pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.
""airBaltic" valde ir darījusi visu iespējamo, lai pielāgotos ažiotāžas izraisītā pieprasījuma izmaiņām un uzlabotu lidojumu efektivitāti – "Fokker 50" lidmašīnas ziemas sezonā tiks mainītas pret efektīvākām, jaunākām un lielākām. Atšķirībā no politiķiem un ierēdņiem "airBaltic" valde veic aktīvu darbību, nevis bezdarbībā noraugās uz notiekošo," sacīja Fliks.
Viņš arī paziņoja, ka ekonomikas ministra Arta Kampara izteikumi un ažiotāža ap kompāniju šogad samazināja rezervācijas par 80 tūkstošiem, kas ir apmēram tikpat daudz, cik 700 pilnu lidojumu.
"Politiķi nekādā gadījumā nevar jaukties aviokompānijas operatīvajā darbībā. Es kā valdes priekšsēdētājs esmu aizsargājis uzņēmumu gandrīz 10 gadu no politiskās ietekmes uz kompānijas darbību, kas noteikti ir viens no "airBaltic" veiksmes faktoriem. Uzraudzību pār aviokompāniju veic Civilās aviācijas administrācija un par operatīvo darbu aviokompānijā ir atbildīgs tās vadītājs. Pat Ministru prezidentam trūkst zināšanu un nav tiesību jaukties operatīvajā darbībā," uzsvēra "airBaltic" prezidents.
BAS valdes locekle Inga Piterniece aģentūrai BNS pavēstījusi, ka joprojām ir spēkā BAS iepriekš izteiktie piedāvājumi un privātais akcionārs ir gatavs līdzekļu ieguldīšanai lidsabiedrībā.
"Valdība no savas puses nav spējusi izlemt ne pirms divām nedēļām, ne pagājušajā nedēļā, ne arī šonedēļ. Nav nekāda pamata cerēt, ka jebkāds reāls lēmums varētu tikt pieņemts nākamnedēļ, pēc vēlēšanām," viņa norādīja.
BAS valdes locekle atgādināja, ka pēc 13.septembra valdības sēdes Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kā iemeslu lēmuma atlikšanai minēja nespēju vienoties par nosacījumiem ar privāto akcionāru BAS. "Norādām, ka valdības konsultants "Prudentia" nav sazinājies ar BAS ne rakstveidā, ne telefoniski, ne arī ticies ar BAS pārstāvjiem pretēji pašu paustajiem apgalvojumiem medijos. Nav iespējams rast kopīgu risinājumu, nediskutējot un nerunājot ar kompānijas akcionāriem," viņa uzsvēra.
"Acīmredzot Latvijas valsts ir ļoti bagāta, ja Ministru prezidents var atļauties riskēt pazaudēt nacionālo lidsabiedrību," teica Piterniece.
Jau ziņots, ka "airBaltic" jāpalielina pamatkapitāls, taču valdība un otrs kompānijas privātais akcionārs BAS jau vairākas nedēļas nespēj par to vienoties. Valdība 23.augustā nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies "airBaltic" glābšanā, taču izvirzīja tam vairākus nosacījumus. Satiksmes ministrs Uldis Augulis toreiz paskaidroja, ka ir jāpanāk "airBaltic" vadības maiņa, jāveic grozījumi statūtos, panākot tajos Komerclikuma nosacījumus, un jāveic izmaiņas akcionāru sadarbības līgumā, lai valstij būtu lielāka ietekme, kā arī lidostai "Rīga" jābūt kā bāzes lidostai, kas nodrošinātu, ka kompānija darbojas Latvijā.
Kompānija veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā. "airBaltic" neauditētie zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu pretēji peļņai 2009.gadā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".