Latvijas Rakstnieku savienības iniciētā, Latvijas Radošo savienību padomes valdes vārdā iecerētā Klusēšanas akcija 18.novembrī netiek izsludināta.
Par to aģentūru LETA informējusi LRS priekšsēdētāja Ieva Kolmane.
Klusēšanas akcijas mērķis bija nevardarbīgas pretošanās ceļā visiem Latvijas māksliniekiem un kultūras nozaru pārstāvjiem vienoti nepiedalīties valsts varas institūciju rīkotos svētku pasākumos šā gada 18.novembrī, uzskatot par neiespējamu svinēt valsts dibināšanas svētkus kopā ar tiem, kas mūsu valsti vairāku valdību laikā padarījuši par nabadzīgāko Eiropas Savienībā, veicinot Latvijas morālo un ekonomisko bankrotu.
Turklāt Latvijas varas partijas ir izveidojušas savu prioritāšu sarakstu, izsakot viedokli par to, kas veido Latvijas valsti. Kultūra tajā ir pēdējā vietā. Tādējādi Latvijas varas pārstāvji ir parādījuši savu attieksmi pret kultūru, kas ir nācijas pastāvēšanas pamats. Bet nācija ir valsts pamats, vismaz līdz šim tā Eiropā bijis. Politiķiem dažādu nozaru rīkotas protesta akcijas un parakstu vākšanas kampaņas kļuvušas par ikdienu, tāpēc klusēšana 18.novembrī tika izvēlēta pārliecībā, ka to varas pārstāvji sadzirdēs, jo tieši valsts svētki ir diena, kad dažādos svinīgos pasākumos viņi labprāt klausās mūziķu un aktieru sniegtos koncertus, lasa rakstnieku sacerētas runas, respektīvi, patērē kultūru.
Tomēr akcija nenotiks, jo tās ideja sastapa Valsts prezidenta Valda Zatlera izpratni, viņš pirms akcijas izsludināšanas nācis klajā ar paziņojumu, ka nerīkos svētku pasākumu un svinīgās vakariņas politiķiem un citām prominencēm, bet rīkos pasākumu cilvēkiem, kas ar savu godprātīgo darbu palīdzējuši valstij.
Klusēšanas akcijas ideja, tieši pretēji, nerada atsaucību visos māksliniekos un kultūras nozaru ļaudīs, un gatava piedalīties Klusēšanas akcijā bija labi ja puse aptaujāto. "Tas liek domāt par situācijas neizpratni valsts un kultūrpolitikā, nespēju solidarizēties nozares iekšienē un ar pašcieņu aizstāvēt mākslas un kultūras tiesības, nevēlēšanos atteikties no klāta svētku galda, atalgojuma, oficiālas atzinības un arī elementārām bailēm par savu vietu," norāda Kolmane.
Lai arī Klusēšanas akcija oficiāli nenotiks, tomēr tās iniciatori aicina Latvijas māksliniekus, kultūras nozares ļaudis un visus Latvijas iedzīvotājus 18. novembrī atcerēties, kāpēc svinam savas valsts svētkus un vai tos var svinēt, izliekoties, ka valstī viss ir kārtībā. Savulaik vienīgajā aizliegtajā lugā - Gunāra Priedes "Smaržo sēnes" - varoņi svin augstas amatpersonas dzimšanas dienu, kamēr šās mājas pagrabā guļ līķis. Dzimšanas dienas svinībām bija jānotiek par katru cenu, jo to prasīja labā slava. "Varbūt ir vērts aizdomāties, kāpēc kopš padomju laikiem mūsu attieksme pret varu nav mainījusies," jautā LRS priekšsēdētāja Kolmane.