Minstrijas varēs noteikt atvieglotus ES fondu avansu piešķiršanas nosacījumus

Nolūkā sekmēt Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamību un veicināt to apguvi, otrdien, 13. septembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu noteikumu projektu, ar kuru atbildīgajām nozaru ministrijām paredz tiesības atvieglot prasības avansu piešķiršanai ES fondu projektos.

Noteikumu projekts paredz, ka atbildīgās nozaru ministrijas varēs izvērtēt, vai noteikt atvieglotus avansu piešķiršanas nosacījumus tiem ES fondu projektiem, kas tiek īstenoti ES fondu darbības programmu „Cilvēkresursi un nodarbinātība” un „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros un kas kvalificējami kā komercdarbības atbalsta projekti, piemēram siltumapgādes projekti. Ja konkrētās ES fondu aktivitātes MK noteikumos atbildīgā ministrija noteiks atvieglotu avansu piešķiršanas kārtību, tad komercdarbības atbalsta projektu īstenotājiem, lai saņemtu avansu, vairs nebūs jānodrošina bankas garantija, kā tas bija līdz šim.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs pauž: „Atvieglojot prasības attiecībā uz avansa piešķiršanu minētajiem finansējuma saņēmējiem, tiks sekmēta ES fondu līdzekļu apguve un pieejamība tiem projektiem, kuri tiek īstenoti publiskās interesēs sabiedrības labā, nevis konkrētā finansējuma saņēmēja interesēs, kā tas ir komersantu projektos „Uzņēmējdarbība un inovācijas” darbības programmā.”

Ja atbildīgā iestāde būs noteikusi atvieglotu avansu piešķiršanas kārtību, tad finansējuma saņēmēji, kuri īstenos komercdarbības atbalsta projektus programmu „Cilvēkresursi un nodarbinātība” un „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros (tāpat kā līdz šim projektos, kas nav kvalificējami kā komercdarbības projekti un tos īsteno budžeta iestādes) par avansu varēs vienoties, slēdzot līgumu par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi (aģentūru). Avansa maksimālā summa, ko projekta īstenotājs drīkst prasīt, ir noteikta katras ES fondu aktivitātes MK noteikumos.

Latvijā

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Svarīgākais