Apmēram miljons lietotāju – tādas ir piesardzīgākās prognozes par elektronisko identifikācijas karšu (eID) lietotāju skaitu. Tas ir nesalīdzināmi vairāk nekā pēdējo trīs gadu laikā realizētā e-paraksta lietotāju skaits. Taču tas, cik ātri kartes izdosies ieviest, atkarīgs no valdības spējas vienoties par eID koncepciju.
Ņemot vērā, ka identifikācijas kartes plaši izmanto Eiropas Savienībā personu identificēšanai gan elektroniskā vidē, gan arī kā personu apliecinošu dokumentu, Latvijā jau 1999. gadā izstrādāti pirmie politikas dokumenti to ieviešanai. Taču līdz šim tie tā arī nav guvuši politisko atbalstu. Kādā no tuvākajām Ministru kabineta komitejas sēdēm beidzot nolemts šo jautājumu skatīt un virzīt tālākai apstiprināšanai valdībā.
Jāievieš 2011. gadā
2008. gada beigās stājās spēkā Eiropas Padomes regula, kas nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem. Šie grozījumi uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm 24 mēnešu laikā, tas ir, līdz 2010. gadam, uzsākt trešo valstu pilsoņu uzturēšanās atļauju izsniegšanu viedkaršu formātā, iekļaujot tajās biometriskos identifikatorus. Faktiski šīs atļaujas līdzinātos identifikācijas kartēm, tāpēc daudz racionālāk būtu vienlaikus ar uzturēšanās atļauju ieviešanu izdot arī iedzīvotāju identifikācijas kartes.
Neatkarīgās aptaujātie speciālisti lēš, ka visticamāk agrāk par 2011. gada sākumu eID neizdosies ieviest. "No brīža, kad identifikācijas karšu ieviešanai tiks dota zaļā gaisma, būs nepieciešami 12 līdz 16 mēnešu, lai dokumentu varētu sākt saņemt iedzīvotāji. Rēķinot no šā brīža, tas nozīmētu 2011. gada pirmo pusi," norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka palīdze preses un sabiedriskajos jautājumos Laura Karnīte.
eID koncepcijas izstrādātāji norāda, ka plaši lietotais jēdziens universālā identifikācijas karte rada pārpratumus. Kartes saturu precīzāk atspoguļo jēdziens elektroniskā, ņemot vērā, ka no četrām ID funkcijām – vizuālā atpazīšana klātienē, autentifikācija virtuālajā vidē, droša e-paraksta nesējs, elektroniskā ceļošanas autorizācija – trīs funkcijas realizē elektroniski.
Trīs mērķiem
Pagaidām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), kura ir pārņēmusi eID iedzīvināšanu, nav vizuālo paraugu, kā varētu izskatīties Latvijā ieviešamās kartes, taču ir skaidrs, ka tās nebūs tikai personas identifikācijas dokuments. eID kartes veidos tā, lai tās būtu izmantojamas elektroniskajā vidē, varētu saņemt pēc iespējas vairāk elektronisko pakalpojumu un lietotu elektronisko parakstu.
RAPLM uzskata, ka identifikācijas kartēm jākalpo trim mērķiem: kā personu apliecinošam un ceļošanas dokumentam Eiropas Savienības teritorijā, personas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzeklim un reizē e-parakstam.
"eID varēs kalpot gan kā ceļojuma dokuments, gan kā rīks darbībai elektroniskajā vidē. Plānots, ka piecu gadu laika eID saņems apmēram miljons Latvijas iedzīvotāju, jo tā būs vienkāršāks lietošanai ceļojuma dokuments, kuru var izmantot kā e-parakstu," Neatkarīgai stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas eID karšu darba grupas vadītājs Leonīds Paturskis.
Lētāk nekā pase
Personu apliecinošu dokumentu likumā jau tagad ir paredzēti divi personu apliecinošu dokumentu veidi – pase un personas apliecība jeb identifikācijas karte. Taču eID kartes izsniegšanas uzsākšanas termiņš jau vairākkārt ir atlikts, jo valdības līmenī nav notikusi izšķiršanās par atsevišķām niansēm saistībā ar identifikācijas karšu izsniegšanas veidu, stāsta PMLP pārstāve L. Karnīte.
Viņa norāda, ka PMLP jau līdz šim ir veikusi daudzus nepieciešamos priekšdarbus un pakāpeniski piemērojusi infrastruktūru, gatavojoties identifikācijas karšu izsniegšanai. Pašlaik PMLP veic pasākumus, lai pēdējiem infrastruktūras pielāgošanas darbiem piesaistītu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. "eID kartes izsniegšanas izmaksas būtiski neatšķirsies vai būs pat mazākas par pases izsniegšanas izmaksām. Tā kā par eID karti, tāpat kā par pasi, būs jāmaksā valsts nodeva, faktiski identifikācijas karšu izsniegšana tiek pašfinansēta no atbilstošiem ieņēmumiem valsts budžetā. Turklāt, ņemot vērā, ka obligāts ir tikai viens no personu apliecinošiem dokumentiem (pase vai ID karte), finansiālais slogs iedzīvotājam, kurš kā personu apliecinošu dokumentu izvēlēsies saņemt karti, samazināsies, jo valsts nodeva par kartes izsniegšanu būs mazāka nekā par pasi," piebilst L. Karnīte.
***
UZZIŅAI
Ar eID varēs piekļūt šādiem datiem:
• veselības: klienta elektroniskā veselības karte;
• labklājības: valsts sociālās apdrošināšanas, nodarbinātības vai invaliditātes datu bāzēm;
• izglītības: centralizēto eksāmenu datu bāzei, izglītības dokumentu datu bāzei;
• kultūras: bibliotēkas lasītāja kartei;
• transporta: autovadītāja apliecība, CSDD, OCTA datu bāzēm;
• nākotnes risinājumi citās nozarēs.