Kārlis bija īstens Latvijas ozols

© Romans Kokšarovs, Scanpix

«Ceru, ka Kārlim tur ir labi, es dzīvoju tikai ar tādu domu un arī savu puiku cenšos tā mierināt, jo viņam ir grūti aptvert notikušo. Skaidrs, ka vistrakāk pārdzīvo ģimene, radi un draugi, bet jācenšas saprast, ka dzīve turpinās un jāiet tālāk. Domāju, ka vienīgais, ko Kārlis šobrīd varētu pateikt – viss ir labi,» skumji saka Kārļa Skrastiņa bērnības draugs un cīņubiedrs Latvijas izlasē Rodrigo Laviņš.

Kārlis nebija tikai hokejists – viņš bija nesavtīgs, gādīgs tēvs un uzticams draugs. Hokeja fanus viņš priecēja ar pašaizliedzīgu spēli un ne velti tika iesaukts par Dzelzs vīru. Tomēr aiz nesalaužamās ārienes un spožajiem panākumiem, kurus Kārlis izbaudīja, skatītāju ovāciju pavadīts, aiz priekškara palika neatlaidīgas un smagas darba stundas, kuras hokejists grauza vienatnē. Pirms pāris gadiem šo rindu autoram bija iespēja uzzināt, kā izcilais latviešu hokeja aizsargs nonāca slavas virsotnē.

Sapņoja par Salvo slidām

Kārlis bija Rīgas puika, uzaudzis netālu no bijušā Dinamo stadiona, kas tagad ir Gunta Indriksona pārvaldībā. Kronvalda parks un klusais centrs – Alberta iela, Vīlandes iela – tās bija Kārļa mājas. «Nemācījos ne pīpēt, ne dzert, gājām spēlēt futbolu, kvadrātus. Ziemā, protams, hokeju!» atceroties savu bērnību, intervijā Rīgas Balsij (RB) stāstīja K. Skrastiņš. Slidas pirmo reizi viņš uzāva četru gadu vecumā un kopš tā laika neko citu darīt nevēlējās kā vien dzenāt ripu. Turklāt viņam tas padevās gluži labi, un tāpēc vecākiem vēlākajos gados nebija īpaši spēcīgu argumentu, lai dēlu no hokeja spēlēšanas atrunātu. Kārlis atceras, ka vairāki viņa draugi sportu pameta mācību dēļ, jo vecāki prasīja augstas sekmes.

«Īpaša inventāra toreiz nebija, vilkām lietotas slidas, cimdus. Vismaz vecākiem nebija jāmaksā! Tie, kas bija turīgāki un braukāja uz ārzemēm, varēja atļauties arī kaut ko labāku. Stilīgas toreiz skaitījās igauņu ražotās Salvo slidas, tās bija daudzu sapnis,» atceras hokejists.

Dzelzs vīra tituls caur sāpēm

Hokeja mekā – Nacionālajā hokeja līgā (NHL) – mūsu aizsargs nokļuva salīdzinoši vēlu, tikai 24 gadu vecumā, kad vairumam spēlētāju lielais sapnis par aizokeāna iekarošanu ir izsapņots un degungals pavērsts kādas vājākas līgas virzienā.

Kārlim paveicās, kad jaunieša vecumā viņam piedāvāja bez maksas trenēties Turku pilsētā pie trenera Vladimira Jurzinova, kurš ir viens no labākajiem Eiropas hokeja speciālistiem. Divus gadus Kārlis nesekmīgi klauvēja pie NHL durvīm, taču paralēli paspēja uzvarēt Eiropas hokeja līgas čempionātā, par ko sapņoja daudzi spēlētāji. Trešais gads bija liktenīgs – ar 230. numuru Kārli izvēlējās Nashville Predators komanda. Liela loma šajā notikumā bija trenerim V. Jurzinovam, kam Amerikā bija sakari.

Sākumā viņš spēlēja komandas fārmklubā, taču tad laimīgas sakritības dēļ uz divām spēlēm tika lielajā komandā. Sarunā ar RB Kārlis atcerējās, ka pirmās minūtes uz ledus bijušas nedaudz mulsinošas, taču, tā kā viņš jau bija apbružājies zemākajā līgā un pieradis pie mazāka hokeja laukuma, latvietis ātri iegāja ritmā. Šīs divas spēles bija nozīmīgas ne tikai emocionālā ziņā, būtiska loma ir arī naudai. Ikviens, kurš tiek izsaukts uz galveno komandu, par katru maču saņem arī pienācīgu atalgojumu. «Manā gadījumā tā bija desmit reizes lielāka alga nekā fārmklubā. Ironiski, bet, nospēlējot divas spēles, es nopelnīju vairāk nekā atlikušās sezonas laikā,» smējās Kārlis.

Viņš ir viens no visu laiku labāk apmaksātajiem Latvijas sportistiem, taču noteikti – ne pārmaksātākais. Kārlis ieguvis gan Dzelzs vīra titulu, gan dēvēts par komandas otro vārtsargu, jo nebaidījās mesties ripai ceļā. Runājot par 487 pēc kārtas aizvadītajām spēlēm NHL, hokejists atzina, ka sasniegums no viņa prasījis daudz.

«Patiesībā dažreiz spēlēju ar sāpēm, bet ne jau tāpēc, ka domāju par rekordu. Arī pēc tam esmu izgājis laukumā ar mazu traumu. Cits varbūt paliktu malā, bet mani tas netraucēja,» stāstīja hokejists.

Laviņš: Kārlis bija godavīrs

Neraugoties uz dažādajiem karjeras līkločiem, Kārlis vienmēr bijis uzticams draugs, atceras R. Laviņš. «Sēdēju vakar un sapratu, ka man Kārļa ļoti, ļoti pietrūks. Mēs jau kopš bērnības esam kopā un dzīvojām vienā istabā, kopā augām un gājām uz skolu. Mēs bijām ļoti labi draugi, un, kad ceļi šķīrās – viņš bija Amerikā un es Eiropā, tad otrādi –, varbūt saikne nebija tik tuva, bet, kad pēdējoreiz satiku Kārli Dzelzceļa kausā, viņš bija tik priecīgs par visu – par ģimeni, par to, ka ir tuvāk mājām. Mūsu karjeras gāja uz beigām un sapratām, ka paliksim Latvijā un mūsu draudzība tikai nostiprināsies,» saka R. Laviņš. Uz Krieviju devusies Kārļa sieva Zane un brālis Atis, taču pagaidām nav zināms, kad notiks bēres un svinīgā atvadīšanās.

«Vissmagāk ir Kārļa mammai. Varu teikt tikai to, ka Kārlis un viņa tēvs un brālis – viņi vienmēr bijuši godavīri, īsteni Latvijas ozoli! Ar puišiem apsēdāmies un domājām, ko varam darīt. Palīdzēsim Kārļa ģimenei, cik vien spēsim,» saka R. Laviņš.

Gatavo piemiņas pasākumus

K. Skrastiņa godināšanai jau noticis fanu gājiens no Arēnas Rīga līdz Latvijas Hokeja federācijai (LHF), taču turpmāk paredzēti vēl vairāki piemiņas pasākumi. Rīgas Dinamo (RD) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzskata, ka būtu nepieciešams sarīkot piemiņas spēli un starptautisku Kārļa Skrastiņa vārdā nosauktu turnīru jauniešiem, jo talantīgais aizsargs īpašu vērību pēdējos gados bija veltījis jauno hokejistu skološanai. Piemēram, šovasar kopā ar Oskaru Bārtuli viņi organizēja nometni jauniešiem, un pēdējās intervijās Kārlis nenoliedza, ka nākotnē varētu strādāt par hokeja treneri.

Piemiņas pasākums plānots arī 29. oktobrī pie Arēnas Rīga, un to rīko RD fanu klubs. «Mums ir gatavs scenārijs, pasākums notiks pie arēnas, un esam jau saņēmuši atļauju. Par notiekošo lietas kursā ir arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, un šodien scenāriju saskaņosim ar Rīgas Dinamo vadību,» atklāj RD fanu kluba pārstāvis Aigars Krīgers.

***

KARJERA SPORTĀ

KĀRĻA SKRASTIŅA (1974.–2011.) SPORTISKAIS DOSJĒ

• Hokejista karjeru sāka 1991. gadā Rīgas Pārdaugavas sastāvā;

• NHL draftēts 1998. gadā ar kopējo 230. numuru;

• Pirmā NHL komanda Nashville Predators;

• NHL lokauta laikā 2004./2005. gada sezonā spēlēja Latvijas klubā Rīga 2000;

• no 2000. gada 21. februāra līdz 2007. gada 8. februārim aizvadīja 487 NHL spēles pēc kārtas un tika iesaukts par Dzelzs vīru;

• Latvijas izlases sastāvā piedalījies 12 pasaules čempionātos, kā arī trijās olimpiskajās spēlēs. 2000. gada pasaules čempionāta mačā pret Baltkrieviju guva trīs vārtus;

• Savas NHL karjeras laikā aizvadījis 832 regulārā čempionāta spēles, kurās guva 32 vārtus, izdarīja 104 rezultatīvas piespēles un nopelnīja 375 soda minūtes;

• Latvijas izlases rindās aizvadījis 151 spēli, gūstot 28 vārtus un izpildot 38 rezultatīvas piespēles, kā arī nopelnot 89 soda minūtes.

• 2009. gada 2. jūlijā K. Skrastiņš parakstīja divu sezonu līgumu ar NHL klubu Dalasas Stars, kurā spēlēja līdz 2010.—2011. gada sezonas beigām.

• 2011. gada 28. jūnijā viņš parakstīja līgumu ar KHL klubu Jaroslavļas Lokomotiv.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais