Šodien atklāja pirmo biogāzes koģenerācijas ražotni Limbažu novadā.
Biogāzes koģenerācijas ražotne sniedz iespēju zemnieku saimniecībai efektīvāk izmantot lauksaimniecības blakusproduktus, kā piemēram, kūtsmēslus, salmus, kartupeļu pārstrādes atkritumus, kautuves atliekas un ražot no tiem elektroenerģiju un siltumu.
Ražotnes būvniecības kopējās izmaksas ir 1,83 miljoni latu. Tā būvēta ar bankas Citadele un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu. Citadeles sniegtais finansējums visa projekta realizācijai ir 2,3 miljoni eiro. Savukārt ELFLA finansējums, kas iegūts no Lauku attīstības programmas pasākuma "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas", ir 568 tūkstošu latu apmērā.
"Biogāzes koģenerācijas ražotne sniegs iespēju mums kā zemnieku saimniecībai efektīvāk izmantot lauksaimniecības blakusproduktus un ar biogāzes koģenerācijas ražotnes palīdzību ekoloģiskā veidā iegūt no tiem elektroenerģiju un siltumu. Tas savukārt ļaus mums samazināt izdevumus par elektroenerģiju un gūt papildu ienākumus. Tā kā biogāzes ražošanai nepieciešama biomasa, tad tas papildus motivē sakopt arī aizaugušās teritorijas, kas agrāk nav izmantotas," saka z/s "Jaundzelves" saimnieks Māris Treimanis.
Viņš atzīst, ka Latvijā šobrīd ir straujākā biogāzes ražošanas attīstība Baltijas valstīs. Mūsu kaimiņi - igauņi un lietuvieši - pastiprināti interesējas par iespējām attīstīt šo uzņēmējdarbības veidu.
"Ekonomikas krīze daudziem lika pārvērtēt līdzšinējos uzņēmējdarbības principus, uzlabot efektivitāti, meklēt jaunus ražošanas virzienus. Biogāzes ražošana ir viens no veidiem, kā padarīt uzņēmumu neatkarīgāku energoresursu ziņā, uzlabot efektivitāti. Tas ir jauns veids lauku saimniecībām, kā gūt papildu ienākumus. Mūsu banka ir atvērta sadarbībai ar uzņēmumiem, kas vērsti uz ražošanas attīstību, inovācijām un jaunu ražotņu būvniecību. Esam gandarīti, ka, pateicoties bankas izsniegtajam finansējumam, tagad arī Limbažu pusē būs sava biogāzes ražotne," saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.
"Efektīvas, modernas un pašpietiekamas biogāzes ražotnes varētu kļūt par Latvijas un Baltijas lauksaimnieciskās ražošanas kompleksu neatņemamu sastāvdaļu. Tas apvieno rūpes par klimata nosargāšanu, samazinot CO2 izmešus, ar augstāku tehnoloģisko izpratni par energoefektīvas lauksaimniecības politiku, kurā ir milzu papildus iespējas palīgražotņu attīstībā, kur visa gada garumā izmantojama decentralizēti radītā elektrība un siltums," saka a/s "UPB" valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.
Ražotnē ir uzstādītas divas uzņēmuma "UPB Energy" Latvijā ražotas koģenerācijas stacijas, katra ar elektrisko jaudu 260 kw un siltumjaudu 373 kw. Abas stacijas ir ražotas uzņēmuma "UPB Energy" ražotnē Liepājā. Vietējais Latvijas uzņēmums "UPB Energy" kā ražotāji nodrošinās arī pilnu ražotnes servisu - no regulārajām apkopēm līdz pat kapitālajam remontam.
Ražotnes būvniecība sākta 2011.gada februārī un nodota ekspluatācijā šā gada 5.augustā.
Biogāzes ražotne nepiesārņo vidi, veicina pieprasījumu pēc biomasas, radot jaunas darba vietas.
Koģenerācijas stacijas sniedz virkni priekšrocību to īpašniekiem - videi draudzīgu enerģijas izmantošanu, nodrošinot alternatīvus siltuma un elektroenerģijas avotus. Vienlaikus tiek sasniegta augsta energoefektivitāte, gandrīz pilnībā mazinot siltuma zudumus, novēršot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā un saņemot papildus ienākumus par elektroenerģijas nodošanu publiskajos elektrotīklos.
Biogāzes pielietošanas veidi:
•darbinot koģenerācijas staciju, ražot siltumu un elektrību (siltums daļēji tiek izmantots, lai uzturētu darba temperatūru pašā biogāzes rūpnīcā, bet pārējo var izmantot savas saimniecības ēku apsildīšanai; savukārt elektrība tiek nodota tīklā);
•ražot siltumu (šādā režīmā rūpnīca strādā avārijas gadījumā, ja ir bojāts elektrības tīkls un elektrību nevar nodot tīklā);
•attīrīt līdz dabasgāzes kvalitātei (biometāns) un nodot gāzes tīklā.
Biogāzes ražošanas rezultātā iegūtais blakusprodukts digestats, kas veidojas biomasas fermentācijas rezultātā, ir ideāls augsnes mēslojums. Kā atzīst M. Treimanis, pie viņa jau šobrīd interesējas bioloģisko saimniecību īpašnieki, kas vēlas pirkt šo mēslojumu.