Nav vienas – pareizās patiesības un kā vienā - tā otrā pusē ir cilvēki, kuriem rodas konflikti, pārpratumi un nesaprašanās ne tikai ārstniecības jautājumos vai ārstniecības iestādēs, komentējot publiskajā telpā izskanošos pacientu yun viņu tuvinieku sūdzības par ārstiem vai veselības aprūpes sistēmu, saka veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
"Kārtējās pacientu vai to tuvinieku sūdzības par ārstiem vai veselības aprūpes sistēmu turpina būt medijos pamanāmas un aktīvi komentētas ziņu portālos. Ikviens cilvēks savā ģimenes vai paziņu lokā atradīs kādu, kurš savulaik ārstniecības iestādē nav saņēmis tādu veselības aprūpi (šā vārda plašākajā nozīmē), kādu būtu vajadzējis saņemt," norāda veselības ministrs, "savukārt, tie cilvēki, kuriem paziņu lokā ir kāda ārstniecības persona – jo īpaši ģimenes ārsti, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu vai slimnīcu uzņemšanas nodaļu mediķi – zinās neparastus stāstus par to, ar kādām situācijām – no traģikomiskām līdz pat kriminālām - darbā saskaras ārsti un māsas. Taču par šiem pacientiem publiskajā telpā nerunā un vārdos neviens viņus nesauc. Tādēļ šoreiz aicināšu uz pacientu – ārstniecības personu attiecībām paraudzīties iespējami bezkaislīgi."
Neatkarīgā rakstīja, ka sirds slimnieka radinieki Rubeņu ģimene ir nosūtījusi vēstuli gan veselības ministram, gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai ar lūgumu izvērtēt 53 gadus vecā Ivara Rubeņa uzņemšanu (jeb precīzāk neuzņemšanu slimnīcā) un ārstu rīcību konkrētajā situācijā. Ģimene atklāja: lai gan pacients ar ātro palīdzību tika ievests slimnīcā svētdienas vakarā, viņam palīdzība tika sniegta tikai otrdien. Šajā laikā viņš vienreiz no slimnīcas tika izrakstīts, vēl vienu reizi pārvests uz citu klīniku, līdz trešajā reizē atvests atpakaļ jau ar zināmu diagnozi uz to pašu klīniku, kur pirmoreiz svētdienas vakarā. Vīrietim veselības traucējumi bija radušies sirds stimulatora darbības traucējumu dēļ, tā stāstīja ģimene.
Esmu iepazinies ar šo vēstuli, Neatkarīgajai atzina ministrs, tomēr sīkāk publiski runāt par notikušo viņam liedz pacientu datu konfidencialitāte; to drīks tikai pats pacients vai viņa tuvinieki. Savas pārdomas ministrs pauž šodien izplatītā pārdomu vēstulē: "Atzīstot, ka ne tuvu viss veselības aprūpes sistēmā, arī ārstu – pacientu savstarpējā saskarsmē, ir vislabākajā kārtībā, kā bijušais slimnīcas vadītājs un veselības ministrs atļaušos apgalvot, ka nav vienas – pareizās patiesības un kā vienā - tā otrā pusē ir cilvēki, kuriem rodas konflikti, pārpratumi un nesaprašanās ne tikai ārstniecības jautājumos vai ārstniecības iestādēs."
J. Bārzdiņš vēlas uzsvērt, ka tad, kad publiskajā telpā parādās pacientu stāsti par, iespējams, nekvalitatīvi saņemtu veselības aprūpi vai nelaipnu attieksmi, pārāk ilgu gaidīšanu uzņemšanas nodaļā vai pacientu rindā, ārstam, ārstniecības iestādei ne vienmēr ir iespējas publiski sniegt savu versiju par notikušo, lai atspēkotu pārmetumus, jo Pacientu tiesību likums aizliedz jebkādas informācijas par pacientu sniegšanu trešajām personām bez pacienta rakstveida piekrišanas. Ja šādas piekrišanas nav, tad ne ārsts, ne ārstniecības iestāde nedrīkst atklāt informāciju par pacienta stāvokli, ārstēšanas gaitu, pieņemtajiem lēmumiem, izvēlēto ārstēšanas metodiku u.c., bez kā nav iespējams iegūt objektīvu konkrētā gadījuma kopainu. Līdz ar to no šādu – vienpusēju stāstu publiskošanas neko neiegūst arī pacienti, ja nu vienīgi mērķis ir bijis uz vienas epizodes vai konflikta rēķina nomelnot arī visu to ārstu un māsu darbu, kuri ikdienā strādā pašaizliedzīgi.
Ministrs aicina konfliktsituācijas risināt uzreiz pašā ārstniecības iestādē, lai problēmas, ja tādas bijušas, varētu laicīgi novērst, vai vērsties Veselības inspekcijā, kas jautājumu vērtēs pēc būtības, vienlaikus saprotot, ka visur, kur darbu dara cilvēks, kļūdas ir iespējamas. "Jā, arī pacientam ir iespējams maldīties savos ieskatos par nepieciešamo aprūpi," saka ministrs. Vīrieša ģimene Neatkarīgajai atzina, ka , protams, ir vērsusies Veselības inspekcijā ar iesniegumu.
Pasaulē veiktie pētījumi parāda, ka no visiem hospitalizētajiem pacientiem apmēram 2% - 5% ārstniecības iestādē gūst kādu kaitējumu savai veselībai, no kura bija iespējams izvairīties. "Tas ir objektīvi. Nav ārsts, kas ne reizi nebūtu kļūdījies, arī gadījumos, kad viss ir ticis darīts pēc labākās pārliecības un sirdsapziņas. Tomēr visbiežāk kaitējums pacientam ir sistēmas kļūdas un nepilnības, pie kurām droši var pieskaitīt personāla pārslodzi, nesakārtotus aprūpes, ārstēšanas un komunikācijas procesus, pieļauto un iespējamo kļūdu analīzes trūkumu," vērtē veselības ministrs.
Konfliktsituācijas veselības aprūpē nav unikāla Latvijas parādībā, kā to kāds varētu iedomāties, tādēļ pasaulē ir paredzēti mehānismi, kā šādu kļūdu gadījumos pasargāt gan pacientu, gan arī pašu ārstu. No nākamā gada 1. janvāra, izveidojot Ārstniecības riska fondu, šāds mehānisms būs arī Latvijā.
Ārstniecības riska fonda izveide, ko nosaka Pacientu tiesību likums, nepasargās no iespējamām kļūdām ārstniecības procesā. Taču tas ir risinājums tādiem gadījumiem, lai pacienti par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (kompensācijas apjoms līdz 100 tūkstošiem latu), kā arī morālo kaitējumu (kompensācijas apjoms līdz 5 tūkstošiem latu), varētu saņemt kompensāciju no ārstniecības iestādes, neapdraudot tās turpmāku pastāvēšanu un veselības aprūpes sniegšanu citiem pacientiem. Šāds riska fonds veiksmīgi darbojas Skandināvijas valstīs un nešaubos, ka tas ļaus veiksmīgāk risināt domstarpības veselības aprūpes jautājumos arī Latvijā.
"Gribētu uzsvērt, ka pagājušajā gadā valsts apmaksāta ģimenes ārstu aprūpe pacientiem ir nodrošināta tuvu 7 miljoniem reižu, ārstu – speciālistu – 3 miljonu, palīdzība slimnīcās – ap 300 tūkstošiem reižu – un absolūti lielākajā vairumā pacienti ir saņēmuši augsti kvalificētu palīdzību un bijuši pateicīgi par saņemto aprūpi. Mūsu ārstu un māsu profesionālās zināšanas, darbaspējas, uzņēmība un sniegtās aprūpes kvalitāte ir līdzvērtīgas un konkurētspējīgas ar citu Eiropas Savienības valstu ārstniecības personām. Tādēļ aicinu ikvienu novērtēt mūsu ārstniecības personu patieso ieguldījumu, nodrošinot veselības aprūpi tik augstā līmenī, neskatoties uz trūcīgo nozares finansējumu, un konfliktsituācijas, ja tādas rodas, risināt civilizēti," saka veselības ministrs.