Lai risinātu siltumenerģijas parādnieku problēmu, valdība savā atbildē Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) neko jaunu nepasaka un radikālus risinājumus nesola. Uz vairākiem būtiskiem jautājumiem LPS atbildi nav saņēmusi, saka LPS padomnieks Aino Salmiņš.
Viņš prognozē, ka līdz ar vēsajām dienām oktobrī daudzviet apkures sezona netiks uzsākta. Cilvēkiem nāksies pasalt, turklāt – arī maksātājiem.
Viss pa vecam
Pašlaik Ministru kabineta (MK) dotais solījums pašvaldībām neatšķiras no iepriekšējiem gadiem, proti, tām būs iespējams aizņemties no Valsts kases līdzekļus, lai nodrošinātu apkures sezonas sākšanu – iegādātos kurināmo un novērstu avārijas situācijas.
Finanšu ministrs Andris Vilks gan aizrādījis, ka šim mērķim iztērēts maz naudas un vien nedaudzas pašvaldības meklējušas šādu palīdzību. Valdības sagatavotajā vēstulē sacīts, ka šā gada budžetā ir noteikts triju miljonu latu pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums investīcijām apkures sezonas nodrošināšanai, ārkārtas situāciju novēršanai un kurināmā iegādei. Finanšu ministrija ir gatava atbalstīt LPS priekšlikumu par iespēju saņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu savai kapitālsabiedrībai [siltumpiegādātājam] ārkārtas situāciju novēršanai un kurināmā iegādei arī 2012. gadā. «Taču siltumnieki to nevēlas, jo saprot, ka tad tarifā būs jāiekļauj arī procenti,» norāda A. Salmiņš.
Pašvaldības šādu piedāvājumu uzskata par īstermiņa risinājumu, bet citus piedāvātos variantus valdība pašlaik neakceptē. «Trakākais ir tas, ka neko citu arī negaidījām,» noteic A. Salmiņš. Pirms vairākām nedēļām arī cita LPS amatpersona sarunā ar Neatkarīgo bija skeptiska, vērtējot valdības vēlmi risināt siltuma parādnieku jautājumu ilgtermiņā.
A. Salmiņš piebilst, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, parādu apjoms pašvaldībās mazinās, taču precīzāki dati būs zināmi nākamnedēļ.
Ierosinājumus noraida
LPS ierosināja paredzēt mērķsubsīdijas parādu segšanai par siltumenerģiju neatkarīgi no komersanta īpašuma formas apkures sezonas nodrošināšanai, kā arī kredītlīnijas ārkārtas situāciju novēršanai un kurināmā iegādei. MK uzskata, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo ja ar šādu finansējumu plānots apmaksāt uzkrājušos iedzīvotāju parādus par siltumenerģiju, tad to var kvalificēt kā valsts atbalstu apsaimniekotājiem, tajā skaitā privātām un publiskām komercsabiedrībām, kas nav laikus izpildījušas savas saistības. A. Salmiņš sašutis norāda, ka pašlaik risinājuma nav, bet problēma nepazūd: «Pašvaldība var pārskaitīt avansu, lai bērnudārzi, skolas un slimnīcas varētu samaksāt par siltumu. Bet neatbildēts ir jautājums, ko iesākt tad, ja siltumpiegādātājs ir privāts un arī apsaimniekotājs – privāts?»
Pašvaldības arī aicināja valdību izstrādāt universālā pakalpojuma principus siltumapgādē, izveidojot daļēju siltumapgādes maksājumu kompensācijas mehānismu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kā arī izvērtēt jautājumu par akcīzes nodokļa piemērošanas dabasgāzei atlikšanu līdz 2014. gadam. Taču tur nekas nemainīsies.
Darbojas gausi
Gausi tiek skatīti vēl citi risinājumi, lai parādnieku problēmu censtos šķetināt nevis formāli, bet pēc būtības. MK vēstulē LPS teikts, ka valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot, ka komunālo un cita veida parādu piedziņa apsaimniekotājam jānodrošina pirms prasījumiem, kas izriet no hipotekāro kredītu saistībām. Apsaimniekotāji uzsvēra, ka tādējādi viņi neciestu zaudējumus. Sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā pieņemti Saeimā 8. jūlijā otrajā lasījumā.
Pašlaik EM pārstāvji kopā ar Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem izvērtējot iespēju grozīt dzīvokļa īpašuma likumu, nosakot – ja dzīvokļu īpašnieks nav norēķinājies par vienu no pakalpojumiem, ir iespējams pārtraukt arī to pakalpojumu sniegšanu, par kuriem ir samaksāts. Pašlaik pašvaldības uz savu roku meklē attiecīgus likumu pantus, lai varētu līdzīgā veidā karot ar ilgstošiem parādniekiem.