Ar mājokļa nodokli gatavojas aplikt visu dzīvojamo platību neatkarīgi no īpašumā dzīvojošo skaita un visiem īpašumiem – gan vienistabas dzīvoklim lauku ciematā, gan privātai villai Jūrmalā piemērojot vienādu nodokļa likmi – 0,1 procentu no īpašuma kadastrālās vērtības, vakar pēc vairāku stundu ilgušām debatēm nolēma valdību veidojošās partijas.
Tā kā šāda nodokļu likme budžetā ienesīs mazāk naudas, nekā bija plānots, valdība apsver iespēju ieviest fiksētu akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, sadārdzinot lētākos tabakas izstrādājumus.
Piektdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība vienojās par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām platībām, lai budžetā papildus nodrošinātu 13 miljonu latu ieņēmumus. Vakar valdību veidojošām partijām vajadzēja vienoties par šā nodokļa likmēm. Valdību veidojošās partijas par pietiekami labu neatzina ne Ekonomikas ministrijas, ne apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK piedāvātos variantus, kas paredzēja ieviest progresīvu nodokļa likmi, tas ir, par lielāku īpašumu iekasēt nodokli pēc augstākas likmes, un atbalstu neguva arī ideja noteikt neapliekamo minimumu. Koalīcija vakar vienojās visiem īpašumiem piemērot vienādu nekustamā īpašuma nodokļa likmi – 0,1 procentu no īpašuma kadastrālās vērtības, kas budžetā ienesīs vien 6,5 miljonus latu plānoto 13 miljonu latu vietā.
Šis nodokļa aprēķināšanas variants salīdzinājumā ar progresīvo nodokli, protams, ir izdevīgāks lielo māju un dzīvokļu īpašniekiem. Ja īpašuma kadastrālā vērtība ir 100 000 latu, tad nodoklī gadā būs jāsamaksā 100 latu. Piecu cilvēku ģimenei, kura dzīvo trīsistabu dzīvoklī Iļģuciemā, nākamgad nodoklī varētu būt jāmaksā aptuveni 18 latu. Turklāt jārēķinās, ka līdztekus šim nodoklim būs jāmaksā arī zemes nodoklis. Valdība plāno palielināt nodokļa likmi zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5 procentiem.
Politiķe Anna Seile sēdi pameta, pirms tā bija beigusies. Viņa tādējādi protestēja pret Tautas partijas (TP) rīcību, kas sēdes laikā centās bremzēt nodokļa ieviešanu. Viņa pieļāva, ka TP iebilst pret mājokļa nodokli, jo to neatbalsta uzņēmēji, kas savulaik sapirkušies nekustamos īpašumus, un nu viņiem vajadzēs maksāt.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka iepriekš jau valdība bija piedāvājusi ar nodokli aplikt visus dzīvokļus un ģimenes privātmājas bez izņēmuma, nosakot vienādu likmi – 0,2% no īpašumu kadastrālās vērtības, taču Saeimas deputātu vairākums šo priekšlikumu noraidīja.
Ekonomikas ministrijas variants paredzēja piemērot progresīvo nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas būtu atkarīga gan no dzīvokļa vai mājas lieluma, gan no īpašuma kadastrālās vērtības. Nelielām dzīvojamajām platībām tad būtu jāmaksā mazāk, bet par lielām, villas tipa mājām – ievērojami vairāk. Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara aplēsēm, par nelielu dzīvokli gadā tad būtu jāmaksā aptuveni 5–20 latu, vidējām mājām un dzīvokļiem nodokļa summa varētu būt 0,2% no kadastrālās vērtības, tas ir, 20–40 latu gadā, bet par lielajām, villas tipa mājām virs 100 kvadrātmetriem – 0,4% no kadastrālās vērtības, tas ir, apmēram 400 latu gadā. Tādejādi valsts budžetā varētu tikt rasti papildu ieņēmumi 25 līdz 40 miljonu latu apjomā.
Arī apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK piedāvāja ieviest progresīvu nekustamā īpašuma nodokļa likmi par apdzīvojamo platību.