Finanšu ministrija uzskata, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātie grozījumi pensiju likumā ir izskatāmi tikai likumprojekta Par valsts budžetu 2012. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, liecina Neatkarīgās Rīta Avīzes rīcībā esošais FM atzinums Valsts prezidenta kancelejai.
FM izvērtē sagatavotos grozījumus pensiju likumā pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājuma, jo viņam bija jāizlemj, vai sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdi saistībā ar pensiju jautājumiem. Valsts prezidents iepriekš atzina, ka neizsludinās ārkārtas plenārsēdi, ja tam akceptu nedos tieši FM un ja valdību veidojošo partiju vidū nebūs panākta vienošanās.
FM sagatavojusi atzinumu, un galvenais secinājums ir tāds, ka FM iesaka skatīt šos grozījumus tikai kopā ar nākamā budžeta likumprojektu, kas, savukārt, nozīmē pensiju likuma grozījumu izskatīšanu tikai pēc Saeimas vēlēšanām.
FM norāda, ka izmaiņas pensiju likumā ne tikai jāskata kopā ar valsts budžeta likumprojektu, bet arī tos vienlaikus jāizvērtē kopā ar fiskālās konsolidācijas pasākumiem, ņemot vērā nepieciešamo konsolidācijas apmēru.
Vienlaikus saistībā ar 2012. gada budžeta izstrādei nepieciešamo fiskālās konsolidācijas pasākumu izvērtēšanu, būtu virzāms izskatīšanai par piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas diferencēšanu atkarībā no darba stāža un pensijas apmēra, teikts FM atzinumā, ko parakstījis finanšu ministrs Andris Vilks. „Uzskatām, ka tikai tad, ja tiek nodrošināts nepieciešamais fiskālās konsolidācijas apmērs 2012. gadam, minētais likumprojekts būtu iekļaujams likumprojekta par valsts budžetu 2012. gadam pavadošo likumprojektu paketē,” raksta FM.
Finansisti arī aprēķinājuši, ka likumprojektā paredzēto normu īstenošana ir saistīta ar papildu finansiālo ietekmi uz valsts sociālo budžetu - 2011. gadā tie būtu 5900 lati, 2012. gadā jau 8,2 miljoni latu, 2013. gadā – 23, 4 miljoni latu. Attiecībā uz 2012. gadu un turpmākajiem FM vērš uzmanību, ka situācijā, ja nepieaugs sociālās iemaksas sociālajā budžetā un netiks veikti citi sociālā budžeta finansiālās stabilitātes nodrošināšanas pasākumi, tas var negatīvi ietekmēt sociālā budžeta fiskālo situāciju, vēl vairāk apdraudot sociālā budžeta stabilitāti, īpaši situācijā, kad sociālajā budžetā nav pietiekami naudas, lai nodrošinātu izdevumus atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem un tiek prognozēta aizņemšanās no valsts budžeta.