Palielinās NVA reģistrēto vakanču skaits, jūlija beigās bija reģistrētas 4 142 brīvās darbvietas, salīdzinot ar jūnija beigām, brīvo darbvietu skaits palielinājies par 468 darbvietām, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, brīvo darbvietu skaits ir palielinājies par 863 darbvietām.
Neraugoties uz pēdējos mēnešos vērojamo reģistrētā bezdarba samazināšanos un darbvietu skaita palielināšanos, šos rādītājus salīdzinot, redzams, ka joprojām bezdarbnieku skaits krietni pārsniedz darba piedāvājumu skaitu. Uz katru brīvo darbvietu 2011.gada jūlijā pretendē 33 bezdarbnieki.
2011.gada jūlija beigās NVA reģistrēto brīvo darbvietas lielākais skaits bija šādās nozarēs: apstrādes rūpniecībā (1 080), būvniecība (751), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (449), transports un uzglabāšana (321), lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (223).
Sadalījumā pēc profesiju pamatgrupām vispieprasītākie ir strādnieki un amatnieki (1494), pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (570), vienkāršo profesiju pārstāvji (533), iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri (497), vecākie speciālisti (414), speciālisti (289), kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki (142), kalpotāji (127), likumdevēji, valsts amatpersonas, ierēdņi vadītāja amatā un vadītāji (78). NVA datu bāzē jūlija beigās visvairāk vakanču bija reģistrētas šādās profesijās: kravas automobiļa vadītājs (144), palīgstrādnieks (140), ēku celtnieks (137), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (127), apdares darbu strādnieks (123), šuvējs (112), pavārs (109), kūdras ieguves palīgstrādnieks (85), krāsotājs (83).
Savukārt vislielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits pēc pēdējās nodarbošanās 2011.gada jūlija beigās bija šādās profesijās:
palīgstrādnieks – 7 821,
mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 6 889,
apkopējs – 4 287,
sētnieks – 2 048,
automobiļa vadītājs – 1 643,
pavārs – 1 587,
apsargs – 1 505,
apkures/krāšņu kurinātājs – 1 414,
pārdevējs konsultants – 1 157,
kokapstrādes operators – 951.
Kā zināms, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, straujākais darbaspēka pieprasījuma pieaugums vidējā termiņā sagaidāms būvniecības nozarē. Ņemot vērā būtisko būvniecības speciālistu pārpalikumu darba tirgū, nozares izaugsme vidējā termiņā galvenokārt tiks nodrošināta ar papildus darba resursu piesaisti, savukārt publisko pakalpojumu sektorā nodarbinātība turpinās samazināsies līdz pat 2016. gadam, ko galvenokārt noteiks sabiedriskā sektora strukturālās reformas.