Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” ir veikusi apsekošanu un noskaidrojusi, ka Vecrīgā tikai 40 objekti ir pieejami cilvēkiem ar invaliditāti.
Šodien notika Vecrīgas pieejamības kartes prezentācija. Kartē apkopoto objektu skaits nav iepriecinošs, taču Rīgas domes un tūrisma nozares pārstāvji joprojām apgalvo, ka situācija vērtējama pozitīvi.
Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” valdes priekšsēdētājs: „Septiņu ballu skalā vecpilsētai varētu likt trīs. Situācija nav tik laba, kādai tai vajadzētu būt, ņemot vērā organizāciju ilgstošo darbu, lai vides pieejamību uzlabotu. Izskatās, ka tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.”
Gan apsekošana, gan arī karte ir apvienības „Apeirons” iniciatīva. Ne valsts, ne pašvaldības iestādes šāda veida kartes nav veidojuši un šī ir pirmā reize, kad Rīgas apmeklētājiem, kuriem ir invaliditāte, ir iespējams izveidot sev pieejamu vecpilsētas apskates maršrutu.
Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” valdes priekšsēdētājs: „Lai arī kartē iekļauti tikai četrdesmit objekti, tomēr mūsu apvienībai šī ir svētku diena, jo līdz šim cilvēkiem nav bijusi iespēja laicīgi apzināt un plānot savu atpūtu Rīgas sirdī. No vienas puses man ir liels gandarījums par to, ka tieši mūsu organizācija ir pirmie, kas cilvēkiem šādu iespēju sniedz, bet tajā pat laikā par nožēlu jāsaka, ka ne valsts, ne pašvaldības institūcijas mūs nav atbalstījušas kartes izveidē.”
Kartes prezentācija norisinājās Rīgas domes telpās. Tajā pašā ēkā 2004.gadā apvienības „Apeirons” veikta projekta ietvaros jau tika runāts par vides pieejamības problēmām vecpilsētā, tomēr vides pieejamības ekspertiem nākas atzīt, ka situācija uzlabojusies tikai dažviet.
Aigars Bolis, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vides pieejamības eksperts: „Daļa jauno objektu ir pieejami arī man, cilvēkam, kas pārvietojas ratiņkrēslā, bet bruģis, šaurās ietves, augstās trotuāru apmales un kāpnes joprojām ir mantojums, ko vecpilsēta nes līdzi. Šīs visas lietas ir iespējams mainīt, nebojājot vēsturisko vērtību, tas ir vairakkārt pierādīts. Vajadzīga tikai pašvaldības un valsts vēlme un tieši tas šobrīd visvairāk pietrūkst.”