Valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) pieņēmusi lēmumu slēgt vilcienu pasūtījuma līgumu ar Spānijas firmu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF).
Lēmums vēl nenozīmē līguma noslēgšanu. Pirmkārt, tikai tagad ir sākušās PV un CAF sarunas par līgumu, kas būtu jāpabeidz mēneša laikā. Otrkārt, rit desmit dienu periods, kurā lēmumu var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Varbūt sūdzību nebūs, jo konkursa otrajā kārtā piedalījās un uzvarēja viens vienīgs CAF un IUB nepieņem sūdzības no personām, kas pašas nav ieinteresētas konkrētā konkursa iznākumā. Tomēr IUB Juridiskā departamenta direktores vietniece Dita Paura pieļauj, ka kaut kādu pamatu sūdzēties varētu atrast vēl divi citi uzņēmumi, kas piedalījās konkursa pirmajā kārtā. Ja tas notiktu, birojs dienas laikā izlemtu, vai sūdzību pieņemt. Ja sūdzība tiktu pieņemta, līguma slēgšana kavēsies vismaz uz sūdzības izskatīšanas laiku utt. Tā vilcienu pasūtījuma konkurss velkas jau trešo gadu, bet tagad jau jārēķina, vai vilcienus vairs iespējams uzbūvēt līdz brīdim, kamēr spēkā Eiropas Savienības solījums segt 100 miljonus latu no 144 miljonus lielajām vilcienu būves izmaksām. Solījums zaudē spēku 2013. gadā ar atrunu, ka tiks doti vēl divi gadi iesākto projektu pabeigšanai. Pagaidām vilcienu projekts nav sākts.
CAF ir tuvu vilcienu būves un 30 gadu apkalpošanas pasūtījumam par kopējo summu 611 miljoni eiro jeb 429 miljoni latu.
Vilcienu konkursa turpinājums rit Latvijai un tieši šim konkursam parastajā veidā. Tieši tajā laikā, kad PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un valdes loceklis, konkursa komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Jirgens informēja par lēmumu slēgt līgumu, PV valdes loceklis Mārtiņš Greste izplatīja paziņojumu, ka konkurss ticis rīkots viena dalībnieka interesēs un ES tādā gadījumā nemaksāšot par vilcieniem. «PV valdes locekļa apgalvojumi neatbilst patiesībai,» tūlīt paziņoja satiksmes ministrs Uldis Augulis. M. Grestes rīcību viņš izskaidroja ar priekšvēlēšanu laiku un atgādināja, ka M. Greste ir Vienotības pārstāvis. Ministrs lūdzis PV valdi izvērtēt M. Grestes rīcību un to, vai viņš var palikt valdē.
Ir iespējami daudzi varianti, kā saistīt M. Grestes izlēcienu ar tuvo Saeimas pārvēlēšanu. Varbūt M. Greste gādā ieganstus, lai Ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu atlaist no darba zaļo zemnieku U. Auguli, kā tas tika pieļauts saistībā ar airBaltic saimnieciskajām neveiksmēm. Varbūt M. Greste nevar sadzīvot ar N. Freivaldu, kuru uzskatīja par satiksmes ministra Aināra Šlesera ielikteni dažādos amatos šajā ministrijā, bet varbūt ar M. Grestes starpniecību revanša iespējas gādā tas tēvzemiešu grupējums, kuru izdzina no V. Dombrovska valdības un tieši no Satiksmes ministrijas pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tie it kā esot apsolījuši uzvaru konkursā citiem pretendentiem.
Sabiedrības īpašo sašutumu par mahinācijām vienā no daudziem konkursiem izskaidro tas, ka Latvijā taču atrodas privatizētā, bet tomēr vietējā Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR): kāpēc pasūtījums netiek dots tieši šim uzņēmumam? Atbilde ir tāda, ka ES nauda bija jāsadala konkursa kārtībā.
Viens no negaidītākajiem konkursa pavērsieniem bija RVR pārkvalificēšanās no konkursa dalībnieka par CAF apakšuzņēmēju. Valsts amatpersonas un RVR vadītāji tic CAF solījumiem uzticēt apmēram 2/3 no pasūtījuma, rēķinot pēc pasūtījuma izpildei nepieciešamajām darba stundām. Tālākie RVR plāni ir pakāpeniski atpirkt CAF tehnoloģijas, lai pēc tām patstāvīgi ražotu vilcienus bijušai PSRS teritorijai, ko vieno specifisks sliežu ceļu platums.