Otrdien, 23.augustā, Ministru kabinetā apstiprinātais pasākumu plāns samazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Plānots būtiski uzlabot informācijas apriti valsts, pašvaldību institūciju un uzņēmēju starpā un veicināt elektroniskās saziņas attīstību un valsts pārvaldes datu pieejamību, kā arī nodrošināt savstarpēju sadarbību normatīvo aktu izstrādē
Plānā iekļauti 25 pasākumi, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī optimizēt kontrolējošo iestāžu funkcijas un piedāvāt izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajās prasībās. Plāns paredz nodrošināt informācijas pieejamību par būvniecības iepirkumos izvirzītajām prasībām un kritērijiem, novēršot būvniecības jomā izvirzīto prasību neprognozējamību; izvērtēt pāreju no papīra akcīzes nodokļa markas uz digitālo; droša ar e-parakstu parakstītu dokumentu iesniegšana valsts institūcijās; uzlabot informācijas apriti starp pārvaldi un uzņēmējiem, kā arī iedzīvotājiem; nepieprasīt formālu izglītību pārtikas apritē nodarbinātajām personām; samazināt higiēnas apmācības; vienkāršot prasības automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām un ierīcēm un citas aktivitātes.
Valsts kancelejas Stratēģiskā departamenta vadītāja Eva Upīte uzsver, ka arī turpmāk ir jāstrādā pie birokrātisko šķēršļu samazināšanas un jānovērš likumdošanas prasību dublēšanās, jānodrošina caurskatāmība un vienkāršība to piemērošanā. „Šo uzdevumu efektivitāte ir atkarīga no visu iesaistīto pušu aktīvas sadarbības, kur noteicošā loma ir uzņēmējiem un to pārstāvošajām organizācijām,” atzīst E.Upīte.
Pasākumu plāns izstrādāts balstoties uz funkciju audita par komersantu uzraudzību rekomendācijām, kā arī ciešā sadarbībā ar ekspertiem, uzņēmējiem un valsts iestāžu pārstāvjiem. Tā pamatā izmantots pētījums, kas tika izstrādāts Eiropas Savienības fondu projekta aktivitātes “Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” ietvaros. Funkciju audita darba grupas vadītāja R.Osvalde informē, ka plāns ir orientēts uz kopējas valsts izaugsmes attīstības veicināšanu un valsts pārvaldes darba uzlabošanu. Līdz ar to virkne pasākumu plānots īstenot, savstarpēji sadarbojoties nozaru ministrijām, Valsts kancelejai, pašvaldībām, kontrolējošām iestādēm, nozaru asociācijām un uzņēmējiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs pauž gandarījumu, ka paredzēts pārskatīt metodoloģiju, pēc kuras vadoties tiek vērtēta tiesību aktu projektu ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. „Ikdienā, strādājot ar tiesību aktu projektiem un pārstāvot uzņēmēju viedokli valdībā un Saeimā, diemžēl nākas secināt, ka ne vienmēr tiek izvērtēta normatīvo aktu projektos ietvertā ietekme uz konkrētu nozari vai tautsaimniecības attīstību kopumā. Līdz ar šī plāna īstenošanu paredzēts situāciju mainīt, un tas ir būtiskākais uzņēmēju ieguvums šo iniciatīvu kontekstā.”
Būtiska funkciju audita rekomendāciju daļa turpmāk tiks īstenota Būvniecības likumprojekta ietvaros, paredzot atvieglot būvatļaujas saņemšanu vienkāršajām būvēm, noteikt atšķirīgu būvprojekta dokumentācijas apjomu un saskaņošanas kārtību katrai būvju grupai un sakārtojot jautājumu par nolaisto būvju sakārtošanu jeb nojaukšanu. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros plānots apstiprināt aktivitātes par vienveidīgu normu interpretāciju un piemērošanu un jautājumu par iespēju organizēt ielu tirdzniecību, neizmantojot kases aparātus. Savukārt Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2011.gadam iekļauti vairāki pasākumi, kas paredz samazināt ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas un termiņu (līdz 5 dienām); paredzēts ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistītās ziņas publicēt „Latvijas Vēstnesī” tikai elektroniski; atteikties no komersanta vai komersanta filiāles reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas papīra formā un iesniegšanas attiecīgajās institūcijās.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka Latvijas mērķis ir panākt, ka Latvija kā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīga vide pētījumā Doing Business 2013 tiek ierindota ne zemāk kā 19.vietā,” uzsver J.Pūce.
Zināms, ka 2011.gada pētījumā Latvija starp 183 pasaules valstīm tika ierindota 24.vietā, kas ir par 3 vietām augstāk nekā 2010.gada pētījumā, un 9.vietā starp ES dalībvalstīm. Saskaņā ar Doing Business 2011 pētījuma datiem, Latvija ir ierindota starp tām valstīm, kurās pēdējos 5 gados veiktās reformas ir atvieglojušas uzņēmējdarbības veikšanu. Latvijas valdības mērķis ir panākt, ka Latvija kā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīga vide pētījumā Doing Business 2013 ierindojas starp TOP 20 valstīm (aplēses veiktas, pamatojoties uz Doing Business 2011.gada rādītājiem).