Ministru kabinets šodien aiz slēgtām durvīm plānojis lemt par nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka šā jautājuma izlemšana vairs nav atliekama.
Satiksmes ministrija šodien valdībā iesniegs divus variantus tālākai rīcībai ar airBaltic – palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 miljoniem latu, kā to rosina šīs lidsabiedrības padome, vai arī to nedarīt. U. Augulis uzskata, ka pamatkapitāla palielināšana ir nepieciešama, «lai dotu signālu nozarei, kompānijai, kreditoriem un sadarbības partneriem, ka valdība saprot kompānijas svarīgumu valstī un plāno tās darbību stabilizēt».
No Finanšu ministrijas tiek gaidīts atzinums, kādas ir iespējas valsts budžetā atrast līdzekļus šā piedāvājuma realizācijai.
«Valdībai ir jāpieņem konceptuāls lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, un labākais risinājums būtu papildu akciju emisija. Šāds lēmums apliecinās, ka valdība apzinās airBaltic lomu valsts tautsaimniecībā – dod darba vietas aviokompānijā, lidostā un saistītajos uzņēmumos vismaz 8000 strādājošo, airBaltic nodrošina 66% lidostas Rīga pasažieru un vismaz 2% no Latvijas IKP,» uzsvēra U. Augulis.
To, ka ir nepieciešams palielināt airBaltic pamatkapitālu, ir norādījušas visas kompānijas, kas ir vērtējušas uzņēmuma finansiālo darbību, tostarp auditorkompānija KPMG un finanšu konsultants Prudentia.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzskata, ka valdība par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu varēs lemt vienīgi tad, ja satiksmes ministrs būs iesniedzis valdībā visus premjera rezolūcijā pieprasītos materiālus, tajā skaitā auditētu uzņēmuma finanšu pārskatu, juridisko analīzi par iespējām atcelt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu un airBaltic valdes priekšsēdētāja Bertolta Flika darbības izvērtējumu.
U. Augulis skaidro, ka Satiksmes ministrija valdībai ir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus konceptuāla lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanai, tāpat Prudentia ziņojumā ir izklāstīti vairāki iespējamie sabiedrības tālākās attīstības varianti. Viens no tiem paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, veicot ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā, bet cits – valsts samazina savu akciju daļu.
Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja airBaltic Corporation ir saņēmusi uzņēmuma padomes lēmumu, kurā tā piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par 63 miljoniem latu, no kuriem 30 miljoni būtu jau LVRTC un Baltijas Aviācijas sistēmas īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa – apmaksa naudā.
U. Augulis arī uzsvēra, ka ekonomikas ministra A. Kampara paziņojumi par airBaltic jūnijā iedarbinājuši lavīnu, kuru varot nosaukt vienā vārdā – neuzticība. «No tā brīža kreditoru uzticība sāka izsīkt un kapitāla nepietiekamība kļuva par neatliekamu airBaltic problēmu. Kā sekas šiem bezatbildīgajiem paziņojumiem bija biļešu pārdošanas samazināšanās par 70 000, kas radīja apmēram 5 miljonu latu zaudējumus, un nosacījumu maiņa jaunu lidmašīnu iegādei, kas veido 21 miljonu latu,» teica U. Augulis.