Kamēr formālais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors turpina pārsteidzoši ilgi un rūpīgi dziedēt lauzto kāju, viņa pienākumu izpildītājs sacerējis jaunu iestādes reformēšanas plānu un arī saņēmis priekšniecības akceptu.
Augusta sākumā Zemkopības ministrijas vadības apspriedē reformas ieviešanai dota zaļā gaisma. Neatkarīgā jau rakstīja, ka nepieciešamība mazināt iestādes birokrātiju un tēriņus dienestā izraisīja vērienīgu konfliktu starp virsmežziņiem un mežziņiem. Visi satraucās par iespējamo darba zaudējumu un, protams, vēlēja to otram, nevis sev. Ignorējot Zemkopības ministrijas skatījumu, ģenerāldirektors Jānis Kinna piedāvāja likvidēt virsmežniecības, saglabājot 77 mežniecības un klientu apkalpošanas punktus – tātad maksimāli saudzējot darbiniekus, taču nesasniedzot nosprausto reformas mērķi. Šis plāns tika noraidīts, un jau J. Kinnas vietas izpildītājam Andim Krēsliņam uzdots rakstīt jaunu. Tagad tas ir izdarīts. No viņa sagatavotās prezentācijas izriet, ka dienestu iecerēts veidot no 10 virsmežniecībām un 16 līdz 20 filiālēm. Darbu varētu zaudēt ap 200 cilvēki – pamatā tie ir puspriekšnieki, teorētiķi un metodiķi, kas veica papīru darbu. Savukārt tie darbinieki, kas reāli iet mežā – mežsargi un mežziņi – tiks pārdēvēti par meža inspektoriem, saņems apmēram 160 latu algas pielikumu (pie esošajiem vidēji 300 latiem) un strādās ar lielākām pilnvarām. Jāatgādina, ka saskaņā ar spēkā esošo kārtību mežsargam, kurš reāli novērtē situāciju mežā, nav tiesību pieņemt patstāvīgu lēmumu. Tāpēc meža īpašnieku iesniegumi ceļo pa dažādu līmeņu priekšnieku galdiem, un pēc tam viņiem vēl jādodas pakaļ ciršanas atļaujām. A. Krēsliņš sola šo procedūru vienkāršot, maksimāli izmantojot elektroniskos pakalpojumus.
Dienesta preses sekretāre Selva Šulce vēsta, ka tiek spriests par konkrētu teritoriālo sadalījumu jaunajām teritoriālajām struktūrvienībām. Nemieri iestādes iekšienē pamazām pierimstot: «Dzīve iet uz priekšu, cilvēki samierinās ar gaidāmajām izmaiņām.»
Savdabīgi, ka iestādes ģenerāldirektors vismaz formāli joprojām ir J. Kinna, jo spēkā ir viņa darba nespējas lapa. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidro, ka ilgāk par 13. septembri ārsta zīmi vairs pagarināt nevarēšot un tad arī J. Kinna atstās savu posteni. Tāda esot vienošanās. Kas vadīs dienestu tālāk? Visticamāk, pašreizējais ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs A. Krēsliņš. Jaunajā veidolā Meža dienestam jāsāk strādāt līdz ar jauno budžetu – tātad no 1. janvāra, un «uz pārceltuves zirgus nemaina», skaidro A. Ozols.
Uz dienesta reformēšanas fona plaša retorika masu medijos sākusies par to, vai Latvijas mežu izciršana notiek dabai nāvējošos apjomos vai varbūt viss notiek saimnieciski un videi draudzīgi. Ministrija ir pārliecināta par pēdējo – stāsti par dramatisko situāciju mežos neatbilstot patiesībai. «Lai nobremzētu attīstības projektus, vajag parādīt, ka viss ir drausmīgi slikti. Savukārt sevi jārāda par balto bruņinieku, kas nāk pievārēt pūķi Baisuli. Vēlēšanas taču nāk!» A. Ozols gan neprecizē lomu sadalījumu šai izrādē, taču slikto tēlu atveidotāji ir apmēram skaidri. Tās ir mežizstrādes un kokrūpniecības nozares, kas pretojas arvien jauniem saimnieciskās darbības liegumiem Latvijas mežos.