LOSP: Jārod iespējas mazo un vidējo saimniecību attīstībai

17.augustā notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce.

1.augustā LOSP pārstāvji piedalījās diskusijā par mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nākotni. Šis jautājums jau vairākkārt skatīts LOSP darba grupās un dažādās diskusijās, jo skatoties uz lauku attīstības patreizējām perspektīvām, saprotam, ka laukiem ir nepieciešama šī saimniecību grupa. Kā stimulēt viņu darbību, kādiem atbalsta mehānismiem veicināt saimniecību izaugsmi - šie jautājumi ir LOSP un sadarbības partneru darba kārtībā.

Skaidrāks par skaidru ir fakts, ka jāatbalsta tās saimniecības, kurām atbalsts ir nepieciešams, nevis tās, kuras sasniegušas zināmu attīstības slieksni un pašas saviem spēkiem spēj produktīvi strādāt. To, ka beidzot daudz lielāka vērība jāpievērš mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, LOSP sapulcē atzina arī Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kas vieš cerības, ka Zemkopības ministrija turpmāk pieņemot lēmumus, balstīsies uz konkrētiem faktiem un Eiropas Savienības redzējumu par Eiropas Savienības tiešo maksājumu mērķa sasniegšanu.

Pārstāvju sapulcē tika uzsākta diskusija par kopdarbu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par izstrādes stadijā esošo likumprojektu „Zemes pārvaldības likums". Likums ir tieši saistīts ar kopējo lauku attīstību un ietekmē lauksaimniecībā izmantojamās zemes ilgtspējīgu izmantošanu valstī, tāpēc likums jāskata kompleksi ar Zemes politikas pamatnostādnēm.

Arī lauksaimniekiem bijušas situācijas, kad tiek noslēgti līgumi ar uzņēmumu, kas jau pasludināts par maksātnespējīgu. Kā rīkoties? Kādas ir mūsu tiesības? Sēdē uz šiem jautājumiem, par maksātnespējas pieteikumu un procesu ietekmi uz lauksaimniekiem, no kā būtu jāuzmanās lauksaimniecības uzņēmumiem, kādas sekas var rasties, ja lauksaimnieks noslēdz sadarbības līgumu ar maksātnespējai pieteiktu uzņēmumu, atbildes sniedza Valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" Administratoru uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad pirmajā pusgadā sakārtojusi 16 ēkas 11 adresēs, kurām piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.